Jurašam piedāvāts miljona eiro kukulis LDz lietā

Īstenojot reorganizāciju, pašlaik no KNAB tiek atbrīvoti vairāki pieredzējuši darbinieki, kuri pārmaiņās saredz politisku zemtekstu un vēlmi atbrīvoties no izmeklēšanas profesionāļiem. Kā apliecinājumu tam, KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs intervijā “Ir” publiskojis faktu, ka viņam piedāvāts miljona eiro kukulis, par ko viņš ziņojis KNAB vadītājam, taču nekāda rīcība neesot sekojusi.
Saistībā ar krimināllietu, kurā iespējamā kukuļošanā tika pieķerts “Latvijas dzelzceļa” šefs Uģis Magonis un Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis, pagājušā gada oktobra beigās Jurašam ticis piedāvāts kukulis viena miljona eiro apmērā, sacīja Jurašs. Piedāvājuma mērķis bijis, lai krimināllieta tiktu pavērsta no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likums nosaka daudz maigāku sodu.
Jurašs atzīst, ka sīkākas detaļas nevar atklāt, jo par kukuļa piedāvājumu atbilstoši iekšējai kārtībai informējis KNAB priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku, taču nekāda izmeklēšana nav notikusi – vismaz viņam par to nav zināms.
“Man ir grūti pateikt, vai bija iespējams noķert [kukuļa piedāvātāju] vai ne, bet es kā savas jomas profesionālis redzētu iespēju, kā šo informāciju pārbaudīt,” taču no komunikācijas ar biroja vadību viņam radies iespaids, ka “nevienu tas neinteresē”, intervijā “Ir” sacīja Jurašs.
Kukuļa piedāvājumi Jurašam kā KNAB amatpersonai izteikti arī iepriekš – tolaik šie piedāvātāji gan tika pieķerti un par to stājās tiesas priekšā. Streļčenoka komentāru “Ir” pagaidām nav izdevies saņemt, jo KNAB priekšnieks atrodas atvaļinājumā.
Uz jautājumu, kā Streļčenoks ir rīkojies pēc Juraša sniegtās informācijas un kas ir darīts, lai kukuļa piedāvātājus sauktu pie atbildības, no KNAB sekretariāta “Ir” saņēma formālu atbildi.
Sekretariāta vadītāja Māra Priedīte norādīja, ka “informācija, kas tieši vai netieši atklāj KNAB darbības metodes, nav publiskojama”. Pēc atkārtota lūguma sniegt atbildi pēc būtības, KNAB piebilda, ka “iestāde saņemto informāciju par iespējamu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai jebkuru citu iespējamu prettiesisku rīcību, kuras izvērtēšana ir KNAB kompetencē, nodod pārbaudei struktūrvienībai, kuras kompetencē ir šādu faktu izvērtēšana”.
Jurašs uzskata, ka patlaban publiskajā telpā tiek izvērsta nomelnošanas kampaņa ar mērķi atbrīvoties no tiem, kas tiesībsargājošajās iestādēs vēl turpina cīnīties pret organizēto noziedzību. Piemēram, valdošās partijas ZZS redzamākais līderis Aivars Lembergs publiski paudis atklāsmes, ka tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, to skaitā Jurašs, nodrošinot “jumtu” kontrabandai.
“Tad, kad tu nepieņem [kukuli] un tevi nevar nopirkt, kad tevi nevar iebiedēt, kad tevi nevar kā citādi ietekmēt, tad… Cik tad ir to citu iespēju – ņemt un maksimāli nomelnot, apliet ar dubļiem,” situāciju komentē Jurašs.
Jurašs secina, ka pašreizējai varai neesot vajadzīgs ne reāli strādājošs KNAB, ne VID, tāpēc notiek pārmaiņas KNAB, pēdējā laika “it kā reformas VID” un atbrīvošanās no darbiniekiem.
Vairāk par KNAB reorganizāciju un pieredzējušo darbinieku atlaišanu lasiet šonedēļ žurnālā “Ir”: http://ej.uz/4bg2
Papildu informācija: Elīna Meiere ; AS Cits medijs ; tālr. 29 855 947 ; e-pasts: elina.meiere@ir.lv
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/2FD00EDE-5370-4994-BB7D-D8E4A8AEE262/