Pilnīgi nepareizas pārdomas. Izglītības sistēma

Matīss Miers
Pirms dalīties ar jums vakara domu lidojumā, vēlos norādīt, ka man ar izglītības sistēmu nav diezin cik liels sakars. 12 gadi skolas solā, vēl seši ar astīti universitātē, pa virsu tam visam darbs mazliet pietuvinās augstākās izglītības sistēmai, bet kopsummā esmu pilnīgi no “ielas” un spriedelējums zemāk ir tikai un vienīgi mana prāta radīta halucinācija.
Cik noprotu, tagad “viss ir atrisinājies”. Kārlis ar Māri atraduši naudu, ko solījuši! Skolotājiem algas pacels, protams, dažs labs arī zaudēs darbu, bet kā nu bez tā – visas aitas nevar palikt dzīvas pat tad, ja vilks ir veģetārietis.
Taču šis stāsts nav par algām, tas ir par pašu izglītības sistēmu un valsts attieksmi pret to. Jāatzīstas, ka arī es vēl pirms neilga laika uzskatīju, ka skolotāji tikai kurn un nepamatoti izsaka mūžīgo neapmierinātību par necilo attalgojumu. Man, iespējams, tāpat kā daudziem, šķita, ka tas viss ir liels balagāns, ka viņi to tik vien grib kā vairāk naudas par bērnu “apspiešanu”.
Tikai kaut kad pavisam nesen un pavisam negaidīti atklāju sev (ticu, ka daudziem tas jau sen bija skaidrs) lietas, ko mēģināšu izstāstīt.
Skaidrs kā diena, ka Latvija vēl pagaidām nevar lepoties ar varenu ekonomiku, tās mums gluži vienkārši nav. Lai kā atbildīgie nerauktu pieres un nemēģinātu skaidrot, ka mums ir viss, tikai trūkt kaut kāda nieka – finanšu, darba roku, pieredzes un zināšanu –, es teiktu, ka visvairāk mums trūkst izpratnes par lietām. Šo netaustāmo vērtību mēs varam iegūt tikai un vienīgi mācību iestādēs – skolās, tehnikumos un augstskolās.
Pašiem godīgi jāatzīst, jāparaugās pasaules piemēros un jābeidz noliegt patiesību – bez labas izglītības nekas šeit nesanāks. Mūs neizglābs ne iepludināta nauda, ne laimests loterijā, ne pēkšņs demogrāfisks sprādziens, ne emigrējušo tautiešu atgriešanās, ne imigranti.
Izglītība ir vienīgais ceļš, kā neliela valsts var uzplaukt! Pareizi izstrādāta programma, pienācīgi atalgoti un labi sagatavoti visa līmeņa pedagogi ir tas mugurkauls, uz kā balstās valsts. Jo tikai tad, kad jau no mazotnes bērni skolā saprot, kas un kāpēc viņiem tiek mācīts, jo tikai tad, kad skolotājs ar prieku ārpus darba laika gatavojas nodarbībām un meklē jaunākos, aktuālākos pasaules iedvesmotus piemērus, lai ar tiem nākamjās stundās iepazīstinātu savus audzēkņus, tikai tad mēs virzīsimies uz izaugsmi.
Kaut vai tagad – cik vidusskolēnu sajūsminās par fiziku vai ķīmiju? Domāju, ka šo skaitu varētu desmitkāršot, ja vien tiku izvēlētas pareizās metodes, ja skolēnus iepazīstinātu ar, piemēram, fizikas mūsdienīgo seju.
Protams, šīm jaunajām vēsmām būs nepieciešams daudzkārt lielāks finansējums – jāatalgo pašreizējie skolotāji un jāgatavo profesionāļu jaunā maiņa, kuru nāksies motivēt ne vien ar konkurētspējīgu atalgojumu, bet arī ar profesijas prestižu.
Politiķiem gluži vienkārši ir jāsaprot, ka diemžēl nekas nevar notiku uzreiz. Vienīgais, ko mēs pašreiz varam izdarīt, ir sākt reformu – un ne jau tādu klaunādi, kādu nule ir pieņēmusi valdība,– un sagaidīt rezultātus kaut kad pēc 6-10 gadiem nevis jau nākamajā mācību gadā. Ak, jā,– Latvijā neviens negrib gaidīt, visu vajag jau vakar.
Ja mums nav laika šobrīd, tad mums tā arī nebūs rīt.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/9E1D75D7-7657-496E-B865-7E6AA609FAA5/