Milzīgus nodokļu maksātāju līdzekļus tērējam “hibrīdkara” kurināšanai un Latvijas tautas pasivitātes apjūsmošanai

Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra (LNAA DSPC) veiktajā pētījumā par sabiedrības destabilizācijas iespējamību Latvijā izdarīts fundamentāls secinājums: lai gan mūsu valstī esot “lielas iedzīvotāju grupas, kas atbalsta Krievijas vēstījumus”, masu protestu iespējamība un plašs aktīvs atbalsts Krievijas veiktām provokācijām esot maz ticams.
Koalīcijai par laimi šā secinājuma robežas tālu pārsniedz “hibrīdkaru” un Latvijas ienaidnieces Nr.1 Krievijas bezkaunīgo un melīgo propagandu un aģitāciju. Proti, arī LNAA DSPC izdara sekundāru atzinumu: “vairums cilvēku netic, ka viņu rīcība kaut ko mainīs un ka ar protestiem iespējams panākt pārmaiņas, kā arī nevēlas izcelties sabiedrības vidū”. Tāpēc “politiskā un sabiedriskā aktivitāte Latvijas sabiedrībā ir ļoti zema” un ārējam (tiklab arī iekšējam ) faktoram būtu grūti izraisīt plašus masu protestus un nemierus.
Lai gan Latvijas sabiedrībā ir vērojamas atšķirības “politiskajos uzskatos” starp latviski un krieviski runājošo sabiedrības daļu, tomēr aptuveni puse Latvijas krievvalodīgo un nepilsoņu neatbalstot “Krievijas vēstījumus” un arī šo cilvēku vidū pastāvot “viedokļu dažādība”.
Neraugoties uz to, ka Latgalē esot “vērojams visaugstākais atbalsts Krievijas vēstījumiem”, tas nav pamats separātismam. Latgalē konstatēta arī spēcīga pretēja tendence, proti, latgaliešu dialektā runājošie vislielākā mērā pauž patriotiskus un Latvijas ģeopolitisko orientāciju atbalstošus uzskatus, atklājuši pētnieki.
Kopumā Latvijas sabiedrībai, tostarp gan latviski, gan arī krieviski runājošiem, esot raksturīga “augsta neapmierinātība ar politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem Latvijā”.
Jautājumā par to, vai Krievija ir drauds Latvijai, latvieši vairāk sliecoties Krieviju uzskatīt par draudu, tomēr liela daļa latviešu un lielākā daļa krievvalodīgo uzskatot, ka labas attiecības ar Krieviju ir būtiskas Latvijas ekonomikas attīstībai. Krieviju par apdraudējumu uzskata “tikai puse Latvijas sabiedrības”, turpretim gandrīz trīs ceturtdaļas respondentu tā vai citādi vēlas, lai Latvijas valdība uzturētu labas attiecības ar Krieviju, neskatoties uz militāro konfliktu Ukrainā.
Pētījumu veikuši Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieki Toms Rostoks, Nora Vanaga, Mārtiņš Hiršs un Ieva Bērziņa. Pētījums tika veikts hibrīdkara kontekstā ar mērķi izzināt, kādas ir iespējas Latvijā izmantot nemilitārus paņēmienus valstij naidīgu mērķu sasniegšanai.
Pētījuma rezultāti pietiekami pārliecinoši uzrāda, ka Latvijas atrašanās karastāvoklī – vienalga, reālā vai “hibrīdā” – lielā mērā ir valdošās koalīcijas uzturēts un uzpūsts mīts. Varam būt puslīdz droši: ja nu kas, nodevēju būs maz (bet starpvalstu konflikta gadījumā tādi ir vienmēr un no abām pusēm). Jebkurā gadījumā būtu laiks atjēgties, beigt ākstīties un pārstāt tērēt milzīgus nodokļu maksātāju līdzekļus “hibrīdkara” kurināšanai. Protams, ja vien valdošajiem politiķiem šajā sakarā nav kādi sabiedrībai nezināmi tālejoši mērķi: piemēram, “hibrīdkara” aizsegā iekonservēt pašreizējo politisko režīmu un cik vien iespējams “apcirpt” demokrātiskās institūcijas. Bet tā taču nebūs tiesa, dārgā koalīcija!
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/nodeveju-bus-maz-vai-nav-jabeidz-akstities