Negausīgā nodokļu fidžināšana pašlabumam

Normunds Grostiņš, Latvijas Nākotnes Institūta valdes priekšsēdētājs
Apmeklējot Fidži un citas šā tālā reģiona teritorijas, Ārlietu ministra Rinkēvičs ar komandu pagājušgad iztērēja 82 000 eiro no Latvijas nodokļu maksātāju naudas. Esmu pārliecināts, ka tagad mūsu valsts vitālās intereses Fidži uz kādu laiku ir pilnīgā drošībā. Un par tām Latvijas interesēm mums taču nebūtu žēl ne tikai astoņdesmit, arī simts tūkstošus samaksāt.
Tomēr, ja nu jums būtu žēl to astoņdesmit tūkstošu? Pat priekš ministra kunga un komandas? Par šādiem tēriņiem tomēr lemj Latvijas valsts nevis jūs. Un valstij Ārlietu ministrijas personā šīs naudas noteikti nav un nebūtu žēl – to viņi ir pārliecinoši pierādījuši ar darbiem. Savukārt jūsu funkcija ir nevis vērtēt ministru valstiski svarīgos komandējumus, bet gan čakli, paklausīgi un savlaicīgi maksāt, lai ministri varētu efektīvi pārvietoties un stingri turpināt īstenot Latvijas ārpolitiku Okeānijā, Brazīlijā, Timbuktu, Burundi vai jebkur citur, kur tas tobrīd mūsu valstij ir akūti nepieciešams. Mēs taču gājām uz barikādēm, lai mūsu daudzcietušajai valstij būtu sava ārpolitika. Tas tagad ir sasniegts.
Fidži vizīte droši vien pamazām aizmirstos tāpat kā daudzi simti līdzīgu finanšu notikumu, ja vien tālo jūru krastos iztērētie nodokļi nebūtu tikuši izkaisīti siltajā dienvidvējā pamatīga nodokļu pieauguma laikā. Turklāt laikā, kad šis nodokļu maksājumu pieaugums noteikti turpināsies. Tiktikko jaunizceptā finanšu ministre Reizniece – Ozola publiski paziņoja, ka viņa centīsies panākt, lai nodokļos maksājam 33 procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP) tagadējo 28 procentu vietā. Tādējādi nodokļu pieauguma tendence ir viegli prognozējama.
Lieta skaidra: tad Ārietu ministrija varēs knauzerīgo 82 tūkstošu vietā nākamajam Fidži braucienam tērēt apaļos 100 tūkstošus eiro. Citādi skeptiskie salinieki vēl padomās, ka pasakas par Latvijas ekonomikas dižo izaugsmi nav ticamas. Šāds nākamās ministra vizītes budžeta pieaugums stiprinās mūsu valsts autoritāti un nodrošinās daudz efektīvāku Latvijas interešu aizsardzību Fidži. Šajā izšķirošajā laikā mēs nedrīkstam uzķerties uz Putina piektās kolonnas propagandas, ka Latvijai neesot nekādu interešu Fidži. Tā var spriest tikai iesīkstējuši putinisti. Mums intereses ir! Ja šādu interešu nebūtu, Latvijas Ārlietu ministrija taču netērētu pat 82 000 eiro ministra un pavadoņu braucienam uz Fidži. Kad nodokļos maksāsim 33 procentus IKP, mūsu pārkarsušo ministru sviedri slacīs arī Burundi, Mikronēzijas un Timbuktu pieczvaigžņu viesnīcu sarkanos tepiķus.
Vēl vairāk un nopietnāk. Par daudzos miljonos skaitāmu Latvijas nodokļu naudu jau esam slacījuši visai ekzotiskas zemes ar savas valsts karavīru sviedriem un asinīm. Domājams, tagad Latvija beidzot ir drošībā un šie milzu izdevumi un upuri nav bijuši velti. Cerēsim, jo nesen publicētajā ASV “Rand Corporation” 18 lappušu analīzē par Krievijas agresijas scenārijiem Baltijā norādīts: vietējo armiju rīcībā nav tik ātra transporta, lai tās pēc pirmās saskares ar pretinieku paspētu atkāpties uz nākamajām aizsardzības pozīcijām. Tāpēc vietējās karaspēka daļas tiks iznīcinātas jau pēc pirmā kontakta ar pretinieku un 36-60 stundu laikā, citēju, iebrucēji “klauvēs pie Rīgas un Tallinas durvīm”. Pārtulkosim: par 80 miljoniem eiro iepirktie britu lūžņi, kas visā nopietnībā ir arī Hondurasas armijas bruņojumā, neļauj ne krievu tankus panākt, ne arī no tiem aizbēgt. Toties šīs bruņumašīnas ir itin labi pielietojamas pret mierīgajiem iedzīvotājiem, ja tiem ienāktu prātā, piemēram, pulcēties lielos baros, nemaksāt nodokļus un lamāt izšķērdīgo varu.
Desmitos miljonos eiro ir skaitāmi arī Latvijas ikgadējie maksājumi eiro valūtas stabilizācijas fondā (būtībā Grieķijai). Ja kāds nopietni domā, ka Grieķija šo naudu atdos, domātājam būtu ieteicams operatīvi vērsties pēc psihiatra palīdzības pirms nopietnākas slimības stadijas sasniegšanas. Es savukārt domāju, ka pat Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs netic, ka Grieķija atdos parādus. Gribētos taču cerēt, ka šis baņķieris Grieķijas kreditēšanu no Latvijas nodokļiem ciniski atbalsta pašlabuma vārdā, nevis ir sajucis prātā. Kaut arī, godīgi sakot, atlaist no amata viņu vajadzētu abos gadījumos.
Šādu Latvijas nodokļu naudas desmitu tūkstošu, simtu tūkstošu, miljonu un desmitu miljonu “izfidžināšanu” bez lielas piepūles varētu turpināt uzskaitīt visā šā žurnāla apjomā. Tai pat laikā Latvijas ārējā parāda procentu un apkalpošanas maksājumi nepieklājīgi tuvojas miljonam eiro dienā. Vai šādu cauru mucu var aizbāzt, palielinot nodokļu iekasēšanu no 28 procentiem uz 33 procentiem IKP? Finanšu ministre Reizniece – Ozola nav muļķe. To pierāda fakts, ka viņa labi spēlē šahu. Tātad viņa zina atbildi uz tikko uzdoto jautājumu. Un arī mēs, visi šā žurnāla lasītāji zinām šo atbldi.
Ar šo secinājumu varētu šo rakstu nobeigt, tomēr ir palicis vēl viens jautājums. Cik ilgi no mums stingri izspiedīs tūkstošus un miljonus, lai turpinātu tos bērt mucā bez dibena? Tagad 28 procentus, pēc tam 30, tad 33 un pēc tam 40, 57 un 66 procentus IKP? Marta sākumā portālā latvija.lv , kur tautas nobalsošanas iniciatīvas tagad var parakstīt ar internetbankas autorizāciju, par Saeimas atlaišanu bija parakstījies 21 pilsonis. Pārējie ir gatavi fidžināt tālāk.
…Info avots: https://www.facebook.com/Kapitals/photos/a.321951144518625.65004.175247465855661/992471827466550/?type=3&theater