Pašu provocētie emigrācijas un Krievijas draudi Latvijas drošībai

Apstiprina jauno Valsts aizsardzības koncepciju. Saeima ceturtdien apstiprināja jauno Valsts aizsardzības koncepciju, kurā uzsvērti pieaugošie draudi Latvijas drošībai.
Par koncepcijas apstiprināšanu nobalsoja 65 deputāti, “pret” nebalsoja neviens, bet 20 parlamentārieši šajā balsojumā atturējās.
Koncepcijā teikts, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās vairo Latvijas iekšējo un ārējo ievainojamību pret ārējiem draudiem. Ņemot vērā Krievijas iekšpolitisko notikumu dinamiku, pieaugošo militāro klātbūtni NATO pierobežā un demonstrēto vēlmi izmantot militāro spēku politisku mērķu sasniegšanai, šīs koncepcijas darbības laikā draudi Latvijas drošībai pieaug.
Koncepcijas autori norāda, ka pastāv liela varbūtība, ka Latvijai nāksies saskarties ne tikai ar mēģinājumiem izmantot asimetriskās karadarbības elementus, bet arī ar militārās maldināšanas pasākumiem. Savlaicīgai draudu identificēšanai ir jāattīsta analītiskās spējas.
Latvijas izlūkošanas spējām un to tehniskajam nodrošinājumam ir jābūt tādam, lai lēmumu pieņēmējiem būtu maksimāli plaša informācija par Latvijas pierobežā notiekošo. Papildus esošajiem sadarbības mehānismiem jāturpina pilnveidot izlūkinformācijas apmaiņa un rīcības koordinācija gan NATO, gan Baltijas valstu starpā.
Koncepcijā teikts, ka bruņota konflikta vai kara gadījumā valsts militāro aizsardzību veic Aizsardzības ministrija (AM) un Nacionālie bruņotie spēki (NBS), bet valsts civilās aizsardzības sistēma nodrošina atbalstu NBS. Lai stiprinātu valsts kopējo aizsardzību, ir nepieciešams noteikt Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) lomu un vietu kopējā valsts aizsardzības politikā.
Koncepcijas autori arī norāda, ka jāveic karavīru sociālo garantiju sistēmas paplašināšana, kā arī jāuzlabo tās sasaiste ar personāla karjeras un profesionālās izaugsmes kritērijiem, balstoties uz militārajam dienestam nepieciešamo zināšanu, operacionālās pieredzes un kvalifikācijas līmeni. Analoģiski pasākumi jāveic arī attiecībā uz Iekšlietu ministrijas iestādēm un IeVP amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, lai novērstu krasi atšķirīgās motivācijas sistēmas aizsardzības un iekšlietu dienestos, kas varētu novest pie iekšējās drošības vājināšanās un nepamatotas konkurences radīšanas.
Koncepcijā noteikts, ka NBS komandvadībai ir jāspēj darboties tādā režīmā, lai katrs vienības un apakšvienības komandieris ir spējīgs patstāvīgi izvērtēt taktisko situāciju un izvēlēties labāko risinājumu. Eksperti minējuši, ka valsts aizsardzības sistēmai ir jānodrošina efektīva reaģēšana uz iespējamu negaidītu vai ierobežota brīdinājuma laika uzbrukumu un jāspēj pretoties agresijai konflikta sākotnējā fāzē. Sabiedroto spēku klātbūtne veicina spēju pretoties un uzņemt papildu NATO un sabiedroto spēkus.
Valsts augstāko amatpersonu lēmumu pieņemšanas efektivitāte un reaģēšanas ātrums, novēršot sākotnējos draudu avotus, kā arī reaģējot uz negaidītu ārēju militāru uzbrukumu, var būt izšķirošs Latvijas valstiskuma saglabāšanai. Vienlaicīgi NBS komandierim ir pienākums ārēja apdraudējuma gadījumā īstenot militāras aizsardzības pasākumus pat tad, ja augstākā valsts vadība ir kavēta pieņemt attiecīgus lēmumus, teikts koncepcijā.
Attiecībā uz NBS uzdevumiem un spējām nepieciešama spēja ātri reaģēt un novērst iespējamo apdraudējumu maksimāli tuvu tā izcelšanās zonai, efektīvi organizējot miera laika struktūru, vienību ģeogrāfisko izvietojumu un uzdevumus. Tāpat nepieciešama ir spēja efektīvi pretdarboties pretiniekam ar augstas kaujasspējas apbruņojumu un tehnoloģijām, īpašu uzmanību pievēršot efektīvu izlūkošanas, pretgaisa aizsardzības, prettanku, taktiskās mobilitātes un pretmobilitātes spēju nodrošināšanai.
Lai spētu pildīt noteiktos valsts aizsardzības uzdevumus, nepieciešama NBS skaitliskā sastāva palielināšana. NBS struktūra tiek balstīta uz kaujas vienībām un to darbībai nepieciešamajiem kaujas atbalsta, kaujas nodrošinājuma un vadības elementiem.
Koncepcijā teikts, ka NBS miera laikā uztur 17 500 militāri sagatavotus karavīru, tajā skaitā 6500 profesionālā dienesta karavīru, 8000 zemessargu un 3000 rezerves karavīru.
Valsts aizsardzības sistēmai ir jāspēj efektīvi reaģēt uz iespējamu negaidītu vai ierobežota brīdinājuma laika uzbrukumu un jāspēj pretoties agresijai konflikta sākotnējā fāzē. Sabiedroto spēku klātbūtne veicina spēju pretoties un uzņemt papildu NATO un sabiedroto spēkus, uzsvērts dokumentā.
Koncepcijā arī norādīts, ka Latvijas interesēs ir sekmēt alianses kodolarsenāla saglabāšanu NATO rīcībā tik ilgi, kamēr pasaulē pastāv kodolieroči, kā arī veicināt alianses kodolieroču pašreizējā izvietojuma Eiropā saglabāšanu.
Valsts mērķis ir arī nodrošināt, lai valsts pārvaldē un privātajā sektorā pastāv izpratne par apdraudējumiem un riskiem kibertelpā, kā arī ir spējas identificēt ļaunprātīgu rīcību.
AM koncepciju īstenos no tai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Aizsardzības budžets līdz 2018.gadam tiks plānots atbilstoši Ministru kabineta atbalstītajam paātrinātajam aizsardzības budžeta palielinājumam, līdz 2018.gadam sasniedzot 2% no iekšzemes kopprodukta.
Koncepcijas izveidošanai iepriekš tika organizētas vairākas publiskās diskusijas ar mērķi sekmēt dokumenta kvalitāti. Nacionālais drošības likums nosaka, ka katra sasaukuma Saeima līdz sava otrā darbības gada 1.oktobrim apstiprina jaunu Valsts aizsardzības koncepciju.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/16DCAD8C-4CED-4E1D-BA31-5B7AC831AB88/