Diametrāli pretēji viedokļi pastāv par valsts attīstību Latvijas iedzīvotājiem

Latvijas iedzīvotājiem diametrāli pretēji viedokļi par vēlamajiem valsts attīstības scenārijiem.
Par Latvijas attīstības scenārijiem un virzieniem iedzīvotājiem ir ļoti dažādi, pat izteikti diametrāli pretēji uzskati. Ne tikai vienprātības, bet pat pārliecinoša vairākuma viedokļa nav ne par valsts pārvaldes modeli, ne par nodokļu politiku un citiem ar valsts attīstības virzienu saistītiem jautājumiem. Šādu ainu atklāj “Baltic International Bank Latvijas Barometrs”, kura ietvaros maijā aptaujāti vairāk nekā 1000 respondentu.
Baltic International Bank valdes priekšsēdētāja Ilona Guļčaka stāsta: “Iedzīvotāju viedokļa un noskaņojuma izmaiņu izpēte ir neatņemama katras valsts ilgtspējīgas stratēģiskās plānošanas sastāvdaļa. Šādu pētījumu rezultāti ir vērtīgi un interesanti daudziem – gan valsts un pašvaldību institūcijām, gan masu medijiem, gan studentiem un akadēmiskajiem spēkiem, gan arī plašai sabiedrībai.”
“Tādējādi, uzzinot, ka Latvijā vienīgais un unikālais sabiedrības noskaņojuma pētījums ir palicis bez virzītāja un atbalstītāja un ir lemts iznīcībai, Baltic International Bank bija skaidrs, ka valstij un sabiedrībai šis pētījums ir nepieciešams un ir jāturpina! Tādēļ esmu gandarīta, ka ik mēnesi varēsim iepazīties ar “Baltic International Bank Latvijas Barometru”, kas turpinās sekot pārmaiņām iedzīvotāju noskaņojumā, kā arī pētīs un analizēs aktuālākos tautsaimnieciskos un sociālos procesus Latvijā un to ietekmi uz sabiedrību,” turpina I. Guļčaka.
“Lai gan pētījums rāda, ka iedzīvotāju viedokļi par valsts attīstības scenārijiem nesakrīt, ir joma, kurā aptaujāto iedzīvotāju vairākums ir vienisprātis – vīzija, ka 2020. gadā Latvijai vajadzētu būt turīgai labklājības valstij, kuru kā mērķi atzīmējuši pat 60% aptaujāto,” teic I.Guļčaka.
Vēlamie Latvijas attīstības scenāriji – pretrunīgi
“Baltic International Bank Latvijas Barometrs” atklāj viedokļu polarizāciju atbildēs par Latvijai labāko valsts pārvaldes modeli. Kamēr 37% aptaujāto izteikuši pārliecību, ka demokrātiska valsts iekārta ir garants labklājības valsts statusa sasniegšanai, 27% ceļu uz gaišo nākotni labprātāk nodotu autoritāram valsts vadītājam.
Baltic International Bank valdes priekšsēdētāja I. Guļčaka stāsta: “Pētījums rāda, ka dalās arī iedzīvotāju domas par tik nozīmīgu tautsaimniecības jautājumu kā valsts nodokļu politika. Viena ceturtā daļa jeb 25% respondentu atbalstītu zemākus nodokļus, pat ja tas nozīmētu mazāku valsts atbalstu un vājāku tās sniegto un apmaksāto pakalpojumu piedāvājumu. Taču faktiski tikpat daudz (24%) respondentu, ja vien viņiem būtu šāda iespēja, izvēlētos diametrāli pretējo, proti, priekšroku dotu spēcīgākam valsts atbalstam un augstākiem nodokļiem.”
“Tāpat respondenti vienlīdz bieži priekšroku dotu gan ekonomiskajai vienlīdzībai (35%), gan ienākumu saistībai ar cilvēka paša ieguldījumu, pat ja tas nozīmētu ievērojamas atšķirības ienākumos (35%),” turpina I. Guļčaka.
Latvijas iedzīvotāji – lai arī ne vairākums, tomēr 40% – atbalsta izteiktu tautsaimniecības protekcionismu un uzskata, ka valstij būtu īpaši jāatbalsta vietējie ražotāji, pat ja tas nozīmētu piedāvājuma mazināšanos un cenu pieaugumu. Tiesa, 19% aptaujāto ir pilnīgi pretējās domās – lai visu nosaka brīvais tirgus.
SKDS sociālo un politisko projektu direktore Ieva Strode norāda: “Atbildes uz jautājumiem par valsts mērķiem parāda, cik neviendabīgs ir noskaņojums sabiedrībā: lai arī 40% vēlētos dziļāku integrāciju ES un NATO, 24% uzskata, ka būtu jātuvinās Krievijai (pa vidu – ir trešdaļa (32%)); vēl neizlēmīgāki iedzīvotāji ir par vēlamo valsts pakalpojumu apjomu – 24% vēlētos, lai tas ir lielāks (kaut arī tas nozīmē lielākus nodokļus), bet tikpat bieži (25%) cilvēki gribētu, lai nodokļi ir mazāki, pat ja tas nozīmē sliktākus pakalpojumus (pa vidu – ir vairāk nekā 2/5 – 43%).”
Analizējot iedzīvotāju sniegtās atbildes par nozīmīgākajām problēmām, ar kurām Latvijai būs jāsastopas nākamo piecu gadu laikā, jāsecina, ka sabiedrības novecošanās un sliktā ekonomiskā situācija valstī ir tās problēmas, kuras respondenti šogad izcēluši vairāk nekā pērn. Sabiedrības novecošanos kā problēmu maijā minēja 57% (2015: 52%), slikto ekonomisko situāciju – 39% (2015: 29%). Pie akūtākajiem izaicinājumiem pieskaitāma arī lielā sociālā nevienlīdzība (42%) un darbaspēka trūkums (40%).
“Baltic International Bank Latvijas Barometra” aptaujātie iedzīvotāji visbiežāk norādījuši, ka Latvijas pašreizējā ekonomiskā situācija, salīdzinot ar populāru literāro darbu nosaukumiem, vislabāk raksturojama ar epitetiem “Mērnieku laiki” un “Akmeņainais ceļš” (katram 10%), lai gan arī “Sūnu ciema zēni” izpelnījušies visai lielu atsaucību (7%). Pirms trim gadiem “Mērnieku laiki” par atbilstošāko Latvijas situācijas raksturojumu tika atzīti retāk – 5% atbilžu.
Iespējām atrast darbu – augstākais līmenis kopš 2008.gada
Latvijas iedzīvotāji joprojām ir visai skarbi vērtējumā par savu un valsts nākotni, tomēr maijā vēsturisku augstu punktu ir sasniedzis rādītājs par laba darba atrašanas iespējām. Šis indekss maijā pakāpies par 4 punktiem (no -40 līdz -36), kas ir augstākais punkts kopš 2008.gada oktobra.
Lai arī kopējās situācijas attīstības vērtējuma indekss mēneša laikā ir pakāpies no -26 līdz -21, analizējot sniegtās atbildes detalizētāk, var secināt, ka pašreizējā ekonomikas stāvokļa, tāpat kā tautsaimniecības attīstības prognozes ir pasliktinājušās. Līdzīga tendence skārusi gan ģimenes esošā materiālā stāvokļa vērtējumu, gan tā prognozes nākotnei.
Tomēr jāatzīmē vēl viena pozitīvā tendence, proti, paaugstinājies valdības darba vērtējums – mēneša laikā tas pakāpies no – 40 līdz -33.
Papildu informācija: Teika Lapsa, Korporatīvās komunikācijas vadītāja Baltic International Bank; E-pasts: teika.lapsa@bib.eu ; Mob. tālr. 29161561
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/CC262A8E-889E-482D-B764-CA46A4E8EBD0/