«Maximas» naudas apguves ziņā Latvijas mediji “dzeltenāki” nekā Lietuvā

Matīss Miers
Ik reiz, kad tālrādī, radio, internetā vai jebkurā citā medijā dzirdu vai ieraugu lietuviešu lielveikalu ķēdes reklāmu, es atceros 54 bojā gājušos. Jā, tas notika 2013. gada 21. novembrī, bet šī traģēdija joprojām spilgtā atmiņā, un tieši tāpat no manām pelēkajām smadzeņu rievām nekad netiks dzēsta apziņa, ka lielpārdotava nav izpirkusi savu vainu pret sabiedrību, – lai gan apzinos, ka tādus zaudējumus nekāda nauda nespēj atlīdzināt.
Bet ir vēl kas cits, kas mani kaitina ne mazāk. Nepatīkams ir fakts, ka plašsaziņas līdzekļi, kas nelaimes laikā un īsu brīdi pēc tam bazūnēja par lielveikala boikotu, par tā neizdarībām, un kaunināja to, nu atkal ir mainījuši kažoku un roku rokā soļo pa finansiāli izdevīgu reklāmas taciņu. Te vienā, te otrā medijā pazib lieliskais cukura piedāvājums vai laša liemenis par kārdinošām cenām – mūs aicina iegriezties “Maximā”. Protams, nekas savāds tas nav – nauda (un ticu, ka liela nauda) dara brīnumus. Ar tās palīdzību visu ko var aizmirst…
Bet arī šī liekulīgā reklāma nav gluži viss, kas mani tracina. Ir vēl viens nesens notikums, kas pierāda, ka nauda spējīga likt pasaulei griezties pretējā virzienā. Maija vidū Lietuvā cilvēki protestēja pret “Maxima” cenu politiku, vienojoties lielveikalu boikotā. Šos notikumus Latvijā atspoguļoja pavisam klusi, caur pirkstiem, pavisam nemanāmi, it kā uz mums tas nemaz neattiektos (lai gan attiecas – un kā vēl attiecas!).
Meklējot tīmeklī, var secināt, ka par “Puķkāpostu skandālu” Latvijas sabiedrību informēja vien daži plašsaziņas līdzekļi. Tā vien liekas, ka citi,– jo īpaši lielie rupori – kaut kādu iemeslu dēļ šo faktu piemirsa vai neaktualizēja. Ziniet, šajā gadījumā es jūtos nodots, jo, pamanot ar kādiem dzelteniem un absolūti nesvarīgiem informācijas atkritumiem mēs ikdienā tiekam baroti, saprotu, ka kādam gluži vienkārši negribējās, ka atkal tiek šūpināta “Maximas” “lielaiva”. Tā vien liekas, ka zvans no Pierīgas tēvišķi atļāvis kaut ko pieminēt, bet neizcelt, un tad noslēpt šo faktu citu rakstu un sižetu biezoknī.
Es, bez šaubām, saprotu, ka informācija par Lietuvas patērētājiem, kas nav apmierināti ar neizskaidrojamu cenu kāpumu lielveikalā, var radīt lieku rezonansi ne vien sabiedrībā, bet arī uzņēmuma finanšu pārskatā, bet tomēr – kā pusē jūs esat, dārgie žurnālisti un redaktori? Kāds ir jūsu uzdevums? Jums ir jāinformē sabiedrība – vai arī jāizpatīk kādam “resnākam” naudas makam?
“Maxima”, tu, šķiet, apzinies, ka par visu padomāt nav iespējams. Tāpēc tagad it kā rūpējies, lai mums “nekā netrūktu”, lai gan šķiet, ka pašai gan kaut kas iztrūkst – sirdsapziņa.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/maxima-un-mediju-konskevence