Raimonda sapnis pavasara naktī. Atklāsme

Matīss Miers
Rīts sākās ar pārsteigumu – digitālajā medijā lasu prezidenta Raimonda atklāsmi. Proti, Igaunijā ir labāk, Igaunijā ir lielāks valsts budžets, Igaunijā – oi! – maksā nodokļus. Melnie burti monitorā izstaro jūtamu sašutumu. Raimonds atskārtis, ka “kaut kas šeit nav kārtībā” un pauž gadsimta domugraudu: ”Ja gribam drošību, medicīnu, izglītību, tam vajag nodokļu masu. Tas būtu katra pilsoņa, jebkura darba ņēmēja, jebkuras kompānijas pienākumus pirmām kārtām samaksāt nodokļus. Ja strādā Latvijā, tad Latvijā jāmaksā nodokļi.”
Pēc šīs frāzes izlasīšanas nospiedu sarkano krustiņu lapas labajā stūrī. Novērsos, klusībā nolamājos un kā vairums Latvijas iedzīvotāju uzsāku ierasto diskusiju ar iedomāto biedru…
Es saprotu, Raimonda kungs, Jūsu cilvēcīgo izbrīnu. Pieļauju, ka, tiekot prezidenta beņķī, Jūs drīkstat uzmest aci mazliet virs pārzaļojošo lielzemnieku partijas galda. Un nu mutei šlipsi piebāzt vairs nevar kurš katrs. Bet, atvainojiet, kā Jums liekas, kas ir pie vainas un ko tādu viņi dara, ja cilvēki izvairās maksāt nodokļus un ar lielu prieku izmanto visas shēmas (arī nelegālās), lai kaut centu nosargātu savā kabatā?
Varu pateikt priekšā – tā ir valstī izveidotā pārlieku dārgā, laupošā un sarežģītā nodokļu sistēma kombinācijā ar bezrūpīgo attieksmi pret savu pilsoņu labklājību. Paskaidrot? Šeit pat nevajag nošķirt abus faktorus, tie iet roku rokā. Tātad, Raimonda kungs, Latvijas politikāņiem (jā, jā, tiem pašiem, kas jūs ir cēluši prezidentēšanas saulītē) nu dikti patīk pārspīlēt ar dažādiem nodokļiem un nodoklīšiem – turklāt “nodarot” to visu tā, lai katrs atsevišķi tas nebūtu augstākais Eiropā, bet visi kopā…
Vai esat pamanījis, Raimonda kungs, ka mūsu valsts vadoņi nodokli uzskata par vienīgajām zālēm pret ministriju “plānošanas” caureju? (Nupat jūsu kolēģis premjers Māra kungs atklāti sūrojās, kāda tā “plānošana” ir – sagrūžam cipariņus čupā un gaidām, kad budžeta ķirši paši mutē kritīs.) Proti, budžeta ieņēmumu kāpināšanai, viņuprāt, nav labāka instrumenta par kāda nodokļa likmes celšanu. Vai jauna nodokļa izgudrošanu. Vai nodokļa minimālās likmes noteikšanu – lai maksā arī tie, kam ienākumi nulle! 
Saprotu, mums šeit ir švaki ar uzņēmējdarbību, kaut kur debesu tālēs aizpeldējušas lielās rūpnīcas un citi ekonomikas giganti, un lielais smagums – daudzmaz saprotami – jāliek vien uz iedzīvotāju pleciem. Bet varbūt pietiks? Nu jā, pievienotās vērtības nodoklis mums ir tikai otrais augstākais Eiropas Savienībā – vēl jau dāņi maksā vairāk. Pazeminātās likmes? Kas tās tādas?
Vai zināt, kāpēc ārzemnieki izvēlas savu naudu investēt Igaunijā? Pajautājiet, bet es pateikšu priekšā savu versiju: tāpēc, ka Igaunijā nodokļus maksāt neprasa vēl pirms uzņēmums sācis strādāt!
Varbūt tomēr kāds no Jūsu kolēģiem, Raimonda kungs, reiz sapratīs, ka arī mums, daudzcietušajai Latvijas tautai, nauda sāk beigties, bet nopelnīt jūsu kolēģi ne īsti ļauj, ne neļauj? Kā dzīvot, ja lauvas tiesa ienākumu ir jāatdod kādam, kas vismaz pēdējos 10 gadus runā par “strukturālajām reformām” un “reformu turpināšanu”, domādams, ka tā ir tikai tāda tukša politiska alegorija? Kādas reformas turpinās, Raimonda kungs? Vai varat, roku uz sirgs uzliekot nosaukt kaut vienu, kas vispār ir sākusies?
Varbūt, ja nodokļu likmes būtu mazākas un paši nodokļi saprotamāki, privātās un juridiskās personas, piekristu godīgi ieskaitīt valstij pienākošās summas? Raimond, draugs, kā tev liekas, kā Latvijā ir uzsākt uzņēmējdarbību? Starp citu, tas ir tas, uz ko mūs bīda varas augšējais ešelons! Saprotams: jo vairāk valstī būs “uzņēmēju” – pat ja tie būs tikai plikatas – jo vairāk no viņiem varēs paņemt. Jo nauda, kā zināms, kokos neaug un, lai cik tas nebūtu dīvaini, arī varas koridoros ne no kurienes neuzrodas.
Rau, ir tā: lai tu tiktu līdz savam oficiālajam uzņēmumam, būtiski tēriņi nav sagaidāmi, jautrība sākas pēc tam. Pirmkārt, tevi futbolē no institūcijas uz institūciju dažādu papīru, parakstu un zīmogu iegūšanai un tavs jaunais labākais draugs Vidiņš jau klauvē pie durvīm – maksā pat ja neko vēl neesi sapelnījis! Apgrozījums 0? Nu un kas, do’ šu’ kaut 50 eirikus! Un zini, Raimonda kungs, tev kā čomam varu pateikt, Igaunijā pirmo gadu labākais draugs, viņējais Vidiņš, par tevi vispār aizmirst, ļaujot nostāties uz kājām.
Zini, es kā autovadītājs pat nedomāju sūdzēties par ceļa nodokļa un akcīzes nodokļa iespējamo sapārošanu, jo mums taču ir “vislabākie” ceļi Baltijā. Eh, ko nu par to…
Ak jā, vēlreiz par to attieksmi pret cilvēkiem. Kā tev šķiet, kā mēs jūtamies? No mums spiež pēdējo sulu, bet pretī mēs saņemam pigu apkaunojošas veselības aprūpes, sliktas izglītības un rūgti smieklīgu pensiju veidolā. Piekrītu, darbaspējīgajiem, kas ir mazākumā, ir jāuztur lielais vairums pensionāru un ne tik lielais daudzums bērnu. Bet nu piedod, vai tad mēs esam tikai un vienīgi nodokļu maksātāji? Un pat, ja tu tā domā, tad – kur paliek mūsu nauda? Un kur paliek mani kolēģi, nodokļu maksātāji, kāpēc viņu arvien mazāk?
Zini, šāda savstarpējā nesapratne nevairo vēlēšanos kādam kaut ko maksāt – un daudz. Laikam jau darbojas princips – kā tu pret mani, tā es pret tevi.
Es zinu, viss, ko es rakstu, tev ir jaunums. Politikā esi nesen. Jauna partija – vēl tika nesen tikāt pie siles treknākā gala. Tagad beidzot var paskatīties uz visu no iekšienes. Varbūt pat cerat, ka kaut kad kaut ko darīsiet…
Labi, Raimonda kungs. Esmu pateicis savu, bet nu man vairs nav laika. Jāstrādā.
Jāsaņem “vidējā” alga un godīgi jāsamaksā nodokļi. Kaut kas jau pāri paliks.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/raimonda-sapnis-pavasara-nakti-atklasme