20 gados Latvija bagātajām valstīm «uzdāvinājusi» 39% savu jauno cilvēku

Nav noslēpums, ka viens no svarīgākajiem resursiem, par ko notiek globāla cīņa starp attīstītajām valstīm, ir jauni, aktīvi cilvēki. Liktos loģiski, ka arī Latvija, domājot par savu nākotni, cenšas piesaistīt jauniešus, lai tie, pirmkārt, paliktu dzimtenē – jo vairāk tāpēc, ka valdošajā koalīcijā arvien ir darbojusies arī partija, kas sevi ir pasludinājusi par Nacionālo apvienību – “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Tomēr realitāte ir satriecoša: Latvija neatkarības ir nodarbojusies ar savu jauniešu “dāvināšanu” bagātajām valstīm.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aprēķinājusi, ka pēdējo 20 gadu laikā jauniešu skaits Latvijā ir samazinājies par 39% (iedzīvotāju skaits kopumā – par 25%). Salīdzinot ar 1990. gadu, šobrīd Latvijā ir aptuveni par 188 000 jauniešu mazāk, bet salīdzinot ar 2004. gadu – aptuveni par 157 000 jauniešu mazāk. Tieši pēdējo desmit gadu laikā – kopš Latvija ir Eiropas Savienības sastāvā – ir novērojama īpaši izteikta jauniešu skaita samazināšanās.
Galvenie iemesli šādai bēdu ainai varētu būt trīs: vecāku materiālais stāvoklis, slēgtās skolas, dārgā augstākā izglītība. Turklāt zīmīgi, ka neviens no šiem faktoriem nav izpelnījies kaut cik nopietnu valdošās koalīcijas uzmanību, tāpēc visi šie procesi turpinās un valsts līmenī nav definēti pat kā problēmas.
Tā vietā IZM piedāvā turpmākajai jaunatnes politikai definēt trīs ļoti eiropeiskas, bet Latvijas apstākļos pilnīgi tukšas prioritātes: 1) veicināt jauniešiem atbalstošas un iekļaujošas vides izveidi, nodrošinot tās pieejamību un uzlabojot darbā ar jauniešiem iesaistīto personu kompetences; 2) veicināt jauniešu iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē; 3) veicināt jauniešu uzņēmīgumu, savu spēju apzināšanos, kā arī atbildības uzņemšanos par savas veselības saglabāšanu. Tieši tā teikts IZM plāna projektā “Jaunatnes politikas īstenošanas plāns 2016.-2020.gadam”, kuru 19. aprīlī skatīs valdība.
Īpaši graujoši izskatās IZM atziņa par izglītības nozīmi: ja vēl pirms 10–15 gadiem bija novērojams, ka lielākas iespējas dzīvē ir tiem, kuri ieguvuši augstāku izglītības līmeni, kuri apguvuši darba tirgū pieprasītu profesiju, kuri dzīvo ekonomiski attīstītākos reģionos, tad šodien “šādas kopsakarības vairs nav tik izteiktas”. Pārtulkojot latviski, tas nozīmē, ka, “pateicoties” valdošās koalīcijas īstenotajai politikai, liela daļa Latvijas jauniešu ir samierinājusies ar nekvalificēta strādnieka nākotni kaut kur turīgā valstī.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/20-gadu-laika-latvija-bagatajam-valstim-uzdavinajusi-39-savu-jauno-cilveku