Ap 30 cilvēku 12.4.2016 pie valdības ēkas piketā pauž bažas par denacionalizēto namu problēmām Rīgā

Antra Gabre
Daži desmiti piktētāju ir ļoti maz, ja salīdzina ar desmitiem tūkstošu lielo denacionalizēto māju īrnieku skaitu Latvijā. Lai gan pēdējos gados, kad rīkotas līdzīgas akcijas, piketētāju skaits nav bijis iespaidīgs – tie paši daži desmiti.
Denacionalizēto māju īrnieki un šo ēku īpašnieki dzīvo kā uz pulvera mucas, jo daudzu gadu garumā nav panākts kompromiss, kas apmierinātu abas puses. Kopš tiek gatavoti grozījumi Dzīvojamo telpu īres likumā, īrnieki uzskata, ka namīpašnieku tiesības būs pirmajā vietā, un namīpašnieki faktiski vēlas to pašu – lai jaunais likums ir vairāk viņu pusē.
Kopš 2009. gada valsts tā arī nav atradusi līdzfinansējumu pārcelšanās pabalstam, kas pienāktos denacionalizēto māju īrniekiem. Rīgas pašvaldība katru gadu savu līdzfinansējuma daļu ierēķina budžetā, bet tas neglābjami notiek tikai uz papīra, tomēr šī deklaratīvā rīcība nav atceļama, jo to paredz normatīvie akti. Piemēram, pērn Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja aprēķināja, ka 2016. gadā pārcelšanās pabalstiem vajadzētu kopumā 13 miljonus eiro, bet nākamgad – 11 miljonus eiro, un valsts un pašvaldība šo summu solidāri dalītu uz pusēm. Tomēr valsts savus 50 procentus šim gadam neatvēlēja, tādējādi denacionalizēto māju īrniekiem šis palīdzības veids ir liegts. Visticamāk, arī nākamgad valsts budžetā neatradīsies pabalstam vajadzīgie 5,5 miljoni eiro.
Pašlaik ļoti daudzi īrnieki (ja vien nav trūcīgi vai neatbilst kādai citai speciāli atbalstāmo kategorijai) nav pārāk aizsargāti. Viņus itin vienkārši var izlikt uz ielas, jo septiņu gadu saudzēšanas laiks kopš denacionalizācijas uzsākšanas ir pagājis. Faktiski namīpašniekam ir jāierāda īrniekam līdzvērtīga platība tikai tad, ja viņš paredzējis māju nojaukt, bet ja viņš veic kapitālo remontu, tad īrniekam jauna dzīvesvieta jāmeklē pašam. Trūcīgie var vērsties pašvaldībā, bet maksātspējīgākajiem pašvaldība nepalīdzēs. Rīgā šā gada 1. janvārī bija reģistrētas 488 personas (ģimenes) no denacionalizētām mājām, kas vēlas saņemt dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstus. 2014. gadā, kad likumprojekts tika apspriests, Ekonomikas ministrija uzskatīja, ka tobrīd spēkā esošais 90. gadu sākumā izstrādātais likums izteikti aizstāv īrnieku tiesības, bet izīrētāja tiesības ir pārāk ierobežotas.
Nesen uz Rīgu pārcēlusies pedagoģe Neatkarīgajai atzina, ka Rīgā ir ļoti grūti atrast dzīvokli īrēšanai ne tikai par saprātīgu maksu, bet atrast to vispār. Ja neesot pazīšanās, tad meklējumi ieilgst. Tos, kurus ar normatīvajiem aktiem uzskata par maksātspējīgiem un kam pašvaldība tāpēc nepalīdz, augstā īres maksa padara par trūcīgiem, viņa noteica.
Vakar pie Ministru kabineta ēkas pulcējās daži desmiti cilvēku, kuri ar piketu centās pievērst uzmanību gan jaunajam likumprojektam par dzīvojamo telpu īri, kas tiek skatīts jau pāris gadu, gan citiem likumiem, kas īrnieku situāciju ir pasliktinājuši. Piketētāju sarosīšanās ir saprotama, jo aktualizētais Dzīvojamo telpu īres likuma projekts ir sagatavots un nodots apspriešanai darba grupā. Jāatgādina, ka 2014. gada vasarā Ekonomikas ministrija šo likumprojektu atsauca, tā apspriešanas gaitā tika iesaistīta pat Satversmes tiesa. Togad likumprojekta saskaņošanas gaitā neizdevās panākt vienošanos par vairāk nekā 100 iebildumiem. Tagad aktualizētajā likumprojektā ir paredzēts, ka īres maksu varēs noteikt vai nu tikai kā atlīdzību par lietas lietošanu, vai arī kā atlīdzību par lietas lietošanu, iekļaujot arī komunālos maksājumus, informē ziņu aģentūra LETA. Likumprojektā arī paredzēts, ka īres maksas izmaiņas būs pieļaujamas tikai tad, ja par to līgumā būs vienojušies izīrētājs un īrnieks, un paaugstināšana būs iespējama ne biežāk kā reizi kalendārajā gadā. Tāpat paredzēts, ka turpmāk arī izīrētājs varēs vienpusēji atteikties no īres līguma, iepriekš par to informējot īrnieku un piešķirot noteiktu laika periodu, kurā īrniekam telpas jāatstāj.
…Info avots: http://nra.lv/latvija/riga/169280-irnieki-pieticigi-prasa-atbalstu.htm