Pieteikums tiesai pret NEPLP Krievijas TV programmas „Rossija RTR” retranslēšanas Latvijā lietā

Jānis Kuzins, “Sport For All” valdes loceklis
Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namam
Baldones iela 1A, Rīga, LV-1007
Pieteicējs: Biedrība “SPORT FOR ALL”
Reģ.Nr.50008240791
Jūrmala, Mētru iela 23, LV-2008
Atbildētājs: Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP)
Doma laukums 8A
Rīga, LV-1939
Latvija
Prasības Pieteikums
(Par NEPLP lēmumu Nr.77. atcelšanu)
2016.gada 11.aprīlī.
Rīgā, 2016.gada 7.aprīlī Atbildētājs pieņēma pēc prasītāja domām prettiesisku lēmumu nr.77 jeb Aizliegt retranslēt (tai skaitā izplatīt) programmu „Rossija RTR” Latvijas teritorijā sešus mēnešus no šī lēmuma spēkā stāšanās dienas, kā arī Atbildētājs nolemj, ka šī lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību un ievērojot minēto, nosaka, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 185.panta ceturtās daļas 2.punktu šā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību, kas ir prettiesiski un nav juridiski pamatoti uz kādiem citiem likumiem atbildētājs balstās, ka lēmumu stāšanos spēkā ar pārsūdzību nevar apturēt, tas pārkāpj tiesisko paļāvību, tiesības uz taisnīgu tiesu un patērētāju intereses.
Biedrība “SPORT FOR ALL” pārstāv patērētāju Jāni Kuzinu, kura vārdā sniedz pieteikumu un atbilstoši Administratīvā procesa likuma 29.panta 1.,2.,3.,un 4.daļas ir tiesību subjekts, kas atbilstoši 128.pantam ir atbrīvots no valsts nodevas. Biedrība “SPORT FOR ALL” atbilstoši Statūtu mērķiem: “Atbilstoši FIFA, UEFA un FARE Network un CAFE mērķiem un uzdevumiem cīnīties pret jebkādām diskriminācijas izpausmēm futbolā un uzraudzīt tolerances ievērošanu.Atbalstīt un organizēt bērnu, skolēnu, jauniešu, redzes invalīdu, sieviešu, dažādu minoritāšu, daudzbērnu ģimeņu, bāreņu sporta spēles, nometnes, konferences, sporta pasākumus un citas aktivitātes.Piedalīties FIFA, UEFA, FARE Network, CAFE un citu futbola organizāciju darbībā.Veikt sabiedriskā labuma, labdarības un patērētāju tiesību aizsardzības darbību.Biedrība apvieno un piesaista biedrus invalīdus, redzes invalīdus, brīvprātīgos, bāreņus un daudzbērnu ģimenes un visus, kas atbalsta toleranta futbola ideju popularizēšanai sabiedrībā. Cīnās par invalīdiem, arī redzes invalīdiem pieejamu futbolu.Biedrība bez pilnvarojuma pārstāv un aizstāv sava biedra gan individuālās, gan kolektīvās intereses jebkura līmeņa tiesā jebkurā jautājumā un jebkurā strīdā, kā arī veic mediācijas procesus biedra interesēs. ” un Patērētāju aizsardzības likuma V.daļai ir patērētāju aizsardzība biedrība un atbilstoši šī likuma 23.panta 3.daļai ir tiesīga iesniegt tiesā prasības pieteikumus patērētāju tiesību un interešu aizsardzībai un pārstāvēt patērētāju intereses tiesā.
Pieteicējs uzskata ka Atbildētāja 2016.gada 7.aprīļa lēmums nr.77. ir prettiesisks, ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 100.pantu un aizkar Pieteicēja pārstāvētā patērētāja Jāņa Kuzina tiesības izvēlēties kādus TV kanālus, programmu un saturu skatīties vai nē. Apstrīdētā norma pārkāpj EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAS 2010/13/ES 1.panta., 9.daļu, 12.daļu Komisija 2003. gada 15. decembrī pieņēma Paziņojumu par Eiropas reglamentējošās audiovizuālās politikas nākotni, kurā tā uzsvēra, ka reglamentējošai politikai šajā nozarē ir jānodrošina noteiktas sabiedrības intereses, piemēram, kultūru daudzveidība, tiesības saņemt informāciju, mediju plurālisms, nepilngadīgo aizsardzība un patērētāju aizsardzība, kā arī darbības, lai veicinātu labāku sabiedrības informētību un mediju lietotājprasmi, gan šobrīd, gan turpmāk., 47.daļu,”Mediju lietotājprasme” attiecas uz iemaņām, zināšanām un izpratni, kas patērētājam ļauj plašsaziņas līdzekļus izmantot efektīvi un droši. Cilvēki ar mediju lietotājprasmi spēj izdarīt pamatotu izvēli, izprast satura un pakalpojumu būtību un izmantot visu iespēju klāstu, ko piedāvā jaunās komunikāciju tehnoloģijas. Tādi cilvēki var labāk aizsargāt sevi un savas ģimenes no kaitīga vai aizvainojoša satura. Tādēļ būtu jāveicina mediju lietotājprasme visos sabiedrības slāņos un cieši jāseko progresam šajā jomā. Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikums (2006. gada 20. decembris) par nepilngadīgo personu un cilvēka cieņas aizsardzību un par tiesībām uz atbildi saistībā ar Eiropas audiovizuālo un tiešsaistes informācijas pakalpojumu nozares konkurētspēju (1) jau satur vairākus iespējamos pasākumus, ar ko veicināt mediju lietotājprasmi, piemēram, skolotāju un izglītības personāla nepārtraukta izglītošana, īpaša apmācība interneta jomā, kas paredzēta bērniem no maza vecuma, tostarp stundas, kurās var piedalīties vecāki, vai arī iedzīvotājiem paredzētas valsts mēroga kampaņas, iesaistot visus komunikāciju plašsaziņas līdzekļus, lai sniegtu informāciju par to, kā atbildīgi izmantot internetu. 2.pantu un 3.pantu.28.pantu 1. Neierobežojot citus noteikumus, ko dalībvalstis pieņērojušas saskaņā ar civiltiesību, administratīvo tiesību vai krimināltiesību normām, neatkarīgi no valstspiederības jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, kuras likumīgajām interesēm ir nodarīts kaitējums, jo īpaši ja televīzijas raidījumā nepareizi atspoguļota fakta dēļ ir aizskarta tās reputācija un labā slava, ir jābūt tiesībām uz atbildi vai līdzvērtīgu tiesiskās aizsardzības līdzekli. Dalībvalstis nodrošina, ka tiesību uz atbildi vai līdzvērtīgu tiesiskās aizsardzības līdzekļa izmantošanu nekavē nepamatotu noteikumu vai nosacījumu uzspiešana. Atbildi nosūta saprātīgā laikā pēc pieprasījuma pamatošanas un tādā laikā un veidā, kas atbilst apraidei, uz ko pieprasījums attiecas. 2. Tiesības uz atbildi vai līdzvērtīgu tiesiskās aizsardzības līdzekli ir spēkā attiecībā uz visām dalībvalsts jurisdikcijā esošajām raidorganizācijām. 3. Dalībvalstis pieņem vajadzīgos pasākumus, lai ieviestu tiesības uz atbildi vai līdzvērtīgu tiesiskās aizsardzības līdzekli, un nosaka procedūru, kā to izmantot. Jo īpaši tās nodrošina pietiekamu laiku un tādu kārtību, kas nodrošina, ka fiziskas vai juridiskas personas, kuras pastāvīgi uzturas vai veic uzņēmējdarbību citās dalībvalstīs, var izmantot šīs tiesības vai līdzvērtīgu tiesiskās aizsardzības līdzekli. 4. Pieteikumu izmantot tiesības uz atbildi vai līdzvērtīgu tiesiskās aizsardzības līdzekli var noraidīt, ja šāda atbilde nav pamatota saskaņā ar 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, varētu būt sodāma, padarītu raidorganizāciju civiltiesiski atbildīgu vai pārkāptu pieklājības normas. 5. Pieņem noteikumus, kas paredz kārtību, lai domstarpības par to, kā izmantot tiesības uz atbildi vai līdzvērtīgu tiesiskās aizsardzības līdzekli, varētu izskatīt tiesā .
Atbildētāja lēmuma sadaļā I. LIETAS FAKTISKO APSTĀKĻU APRAKSTS ir vērtēti tikai kanāla žurnālistu intervējamās personas, pret kurām nav vērsusies ne Valsts Policija, ne Drošības policija un nav notiesājuša sprieduma par naida runu vai naida kurināšanu, bet gan Atbildētāja neprofesionāla interpretācija un faktu pavirša analīze, kas ir tikai minējumi, bet ne pierādītas lietas. Atbildētājs par lietā minētajām personām un lietam nav vērsies ne Drošības policijā, ne citā tiesībsargājošā iestādē kura vērtē naida kurināšanu, kara propagandu un citas līdzīgas lietas. Sadaļa II. LIETAS FAKTISKO APSTĀKĻU JURIDISKS NOVĒRTĒJUMS ELEKTRONISKO PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻU LIKUMA IZPRATNĒ pamatojuma nav, ne no Eiropas, ne Starptautisko ne Latvijas tiesību normām, tikai interpretācijas un atsevišķi interviju vērtējumi, par kuriem, līdzīgā gadījumā Jānim Kuzina vēršoties Drošības Policijā par BBC filmu, kuru pārraidīja LTV1 tika atteikts uzsākt kriminālprocesu, šeit Atbildētājs pat nevērtē iespējamo pārkāpumu no krimināltiesību tvēruma, bet tikai no nepatikas pret konkrēto raidījumu kanālā, pārkāpjot pašā apstrīdētajā normā pieminētās Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus un judikatūru, par tā saucamo šokējošo žurnālistiku, kura nevar tik ierobežota, jo tiek aizsargātā gan ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10.pantu, gan LR Satversmes 100.pantu, gan Latvijas Starptautiskām saistībām. Vērtējot III. PADOMES RĪCĪBA KONSTATĒTO PĀRKĀPUMU GADĪJUMĀ un IV. PADOMES RĪCĪBA NAIDU KURINOŠA SATURA IZPLATĪŠANAS GADĪJUMĀ EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAS 2010/13/ES “AUDIOVIZUĀLO MEDIJU PAKALPOJUMU DIREKTĪVA” IZPRATNĒ atkal Atbildētājs analizē tikai iespējamos pārkāpumus, par kuriem draud kriminālatbildība, bet bez pierādījumiem slēdz ciet visu kanāla izplatīšanu Latvijā, nevis vēršas pret konkrētajām personām, kas iespējams aicināja uz karu vai slavēja to, vai kurināja naidu, bez pierādījumiem, pārkāpjot tiesiskās paļāvības principus, neierobežojot iespējamos likuma pārkāpējus personīgi vēršoties Drošības Policijā, tiek liegta vārda brīvība veselam kanālam, citiem žurnālistiem, kas neaģitē uz karu vai naidu, ierobežota patērētājiem piekļuve kanālam, kas raida ne tikai ziņas vai provokatīvas intervijas, bet arī mākslas filmas un sporta spēles, piemēram futbola čempionātu EURO 2016, kuru patērētājam Jānim Kuzinam nebūs iespējam redzēt, dēļ Atbildētāja prettiesiskā lēmumu.
Tāpēc ņemot vērā visu iepriekšminēto lūdzu tiesu atcelt 2016.gada 7.aprīlī lēmumu nr.77, atbrīvot pieteicēju no valsts nodevas atbilstoši Administratīvā procesa likuma 128.panam un atcelt Atbildētāja lēmumu, ka lēmuma nr.77 pārsūdzēšana neaptur tā darbību atbilstoši. Kā arī lūdz tiesu atbilstoši Administratīvā procesa likuma 185.1pantam. Kārtība, kādā izlemjams lūgums par administratīvā akta vai faktiskās rīcības darbības apturēšanu vai atjaunošanu 1.daļai apturēt 2016.gada 7.aprīlī lēmumu nr.77, ko izdevis Atbildētājs.
Es, Jānis Kuzins, 280883-11502 piekrītu ka biedrība “SPORT FOR ALL”, aizstāv un pārstāv manas likumīgās patērētāja intereses tiesā.
SPORT FOR ALL valdes loceklis Jānis Kuzins
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/122AC8A2-DAA3-4538-BEB0-33A415A6D72A/