Protestē pret Āboltiņas un Bērziņa rīcību, virzot Satversmei neatbilstošu Krimināllikuma grozījumu projektu

Aicina vērtēt S.Āboltiņas un G.Bērziņa rīcību, virzot Satversmei neatbilstošu likuma projektu. . Otrdien, 2016.gada 22.martā ir iesniegts lūgums Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā vērtēt neatbilstības procedūrā, kādā Saeima 2016. gada 3.martā pēkšņi mainīja sēdes darba kārtību, un steidzamības kārtībā balsoja izmaiņas Krimināllikumā – grozīti 80., 80.1 , 81., 85.panti, ieviesti jauni 81.1 un 95.1 panti. Par grozījumiem Valsts prezidents atzinis, ka tie neatbilst Satversmei.
Biedrības lūdz deputātus vērtēt, vai sasteigtā likumprojekta virzītāju Solvitas Āboltiņas un Gaida Bērziņa rīcība atbilst Saeimas Kārtības ruļļa un deputāta Ētikas kodeksa prasībām..
Steidzamības statuss nozīmē, ka likumu pieņem divos lasījumos, un iebildes nevarēs izteikt Valsts prezidents, ja saskatīs nepilnības likumā. Likuma projekts nav skatīts valdībā, to nevirza arī Nacionālās drošības padome, kuru vada Prezidents. Ārkārtas stāvoklis nav izsludināts, pamata steidzamībai nav.
Pēc anotācijā teiktā, grozījumi maina pārkāpumu reglamentāciju no precīzas un nepārprotamas (ko prasa ECT konvencija un ES regula) uz izplūdušu un plašu interpretāciju iespēju.
Bīstamība ir tajā, ka jaunie grozījumi pie neizpaužama noslēpuma attiecina – kredītiestāžu rīcībā esošā informācija par klientu un viņa darījumiem. Sods par pierādījumu vākšanu strīdos ar dažādu maksājumu piedzinējiem varēs būt – 10 gadi ieslodzījumā.
Tas nozīmē, ka apdraudētas arī tiesības uz īpašuma neaizskaramību (Satversmes 105.pants).
Likuma grozījumi skars aptuveni miljonu Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir līgumsaistības un pret kuriem var vērst piedziņu dažādu maksājumu piedzinēji, tajā skaitā ap 900`000 kredītņēmēju un galvinieku – kuriem būs liegta iespēja ievākt ziņas par darījumu patiesumu kredītiestādēs un aizstāvēties pret negodīgiem prasītājiem.
Iespējami, aiz valsts drošības iegansta tiek slēpti lobētas citas intereses.
Lūgumu deputātiem iesniedza piecas biedrības – kuras iepriekš 03.02.2016. tika vērsušās Saeimā ar lūgumu uzklausīt ministru kandidātu programmas nodokļu nemaksāšanas shēmu izskaušanā. Minēti piemēri par Latvijas naudas apriti ofšorā Delaverā, taču lūgums atklāt patiesā labuma guvējus palicis bez atbildes.
Iesniegumu parakstījušas biedrības Kredītņēmēju Nacionālā atbalsta biedrība, biedrība Baltais bruņinieks, Amfonda kredītņēmēju apvienība, biedrība Gobas Bolderājā, biedrība, Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā.
Biedrība “Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā” Tel.: 20 732 777 E-pasts: info@atvertaparvaldiba.lv
Saeimas Mandātu, iesniegumu un ētikas komisijai
Rīgā, 2016.gada 21.martā
Par Saeimas Kārtības ruļļa un Satversmes pārkāpumu.
Saeima 2016. gada 3.martā pēkšņi mainīja sēdes darba kārtību, un steidzamības kārtībā balsoja izmaiņas Krimināllikumā – grozīti 80., 80.1 , 81., 85.panti, ieviesti jauni 81.1 un 95.1 panti. Par sodāmu tiek noteikta kredītiestāžu rīcībā esošās informācijas par klientu vākšana, ekspertu slēdzienu glabāšana datoros, iestāžu iekšējās lietošanas informācijas, kas nav slepena, iegūšana, u.c.
Likuma grozījumi skars aptuveni miljonu Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir līgumsaistības un pret kuriem var vērst piedziņu dažādu maksājumu piedzinēji, tajā skaitā ap 900`000 kredītņēmēju un galvinieku – kuriem būs liegta iespēja ievākt ziņas par darījumu patiesumu kredītiestādēs un aizstāvēties pret negodīgiem prasītājiem.
Pēc būtības, Krimināllikuma grozījumi aptur Satversmes 91.panta (vienlīdzība likuma priekšā) un 92. panta (tiesības uz taisnīgu tiesu) darbību, 105.panta darbību (tiesības uz īpašuma neaizskaramību) un 100.panta (tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju) darbību.
Likuma grozījumus kā neatbilstošus Satversmei ir kritizējis Valsts Prezidents.
Pēc Saeimas mājas lapā publiskotā, iepriekš šāds ierosinājums komisiju un Saeimas darba plānos nebija. Hronoloģija 2016.gada 3. martā risinājās sekojoši:
03.03.2016. balsojumi par grozījumiem Krimināllikumā (514/Lp12):
1) plkst.09:26:59 Balsojums par nodošanu komisijām
par 72, pret 1, atturas 22
2) plkst.13:42:56 Balsojums par steidzamību
par 70, pret 20, atturas 0
3) plkst.13:55:00 Balsojums 1. lasījums
par 71, pret 1, atturas 17.
Redzams, ka jautājums reāli skatīts Juridiskajā komisijā 03.03.2016. netika. Pirms balsojuma deputāti nebija pilnībā informēti, ka likuma grozījumi ir pretrunā ar LR Satversmi. Pēc internetā publiskotām deputātu aptaujām, liela daļa deputātu nav sapratusi par ko ir balsojusi [1].
Satversmes tiesa 1998.gada 13.jūlija spriedumā lietā Nr.03-04, vērtējot Saeimas sēdē pieļautu pārkāpumu, ir norādījusi, ka jāņem vērā procedūras pārkāpuma ietekme uz rezultātu. Ievērojot procedūru un iepazīstinot deputātus ar informāciju, rezultāts 2016.gada 3. martā noteikti būtu citāds, deputāti nebūtu balsojuši par steidzamību.
Sasteigtā likuma izmaiņu virzība, iespējami, ir saistīta ar Saeimā 2016.gada 3.februārī saņemto piecu biedrību iesniegumu par apjomīgu nodokļu nemaksāšanas shēmu un Latvijas naudas apriti ofšorā Delaverā un liela mēroga krāpšanu. Tika izteikts lūgums uzklausīt ministru kandidātu programmas nodokļu nemaksāšanas shēmu novēršanā. Iesniegumi atsevišķi noformētos eksemplāros tika adresēti katrai deputātu frakcijai un Saeimas priekšsēdētājai.
Biedrības, kas sniedz atbalstu iedzīvotājiem civiltiesiskajos strīdos, ir saskārušās ar radītiem šķēršļiem un apgrūtinājumiem, kuri liedz aizstāvēt iedzīvotāju intereses taisnīgā tiesā, t.sk., tiesas nodevu apmēra celšana, maksas par kopiju izgatavošanu paaugstināšana, Uzņēmuma Reģistra pakalpojuma sadārdzināšanās, nepamatoti uzlikts konfidencialitātes statuss tiesās civillietu materiāliem, utt.
Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja S.Strence ierobežoja lietas dalībniekiem likumā noteiktās tiesības iepazīties ar lietas materiāliem. Pēc sūdzības KNAB, tiesnese pārcelta darbā Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesā. Kā ir atklājies, Dānijā tiesā Toender bankas prezidentu par naudas izkrāpšanu saistībā ar īpašumiem Latvijā. Iespējami, S.Strence ir saistīta ar šiem apšaubāmajiem darījumiem. Šis piemērs tika minēts iesniegumā Saeimai.
Kā uzzinājām, ar biedrību 02.02.2016. iesniegumu un tā pielikumiem deputāti nav iepazīstināti. Cita starpā, biedrības lūdza steidzināt Trauksmes cēlēju aizsardzības likuma pieņemšanu Saeimā – par kura nepieciešamību atgādinājušas starptautiskās organizācijas.
Satversme, likumi un Saeimas Kārtības rullis nosaka Latvijā kārtību, kādā Saeimā risināmi personu tiesību ierobežošanas, kara vai ārkārtas stāvokļa izsludināšanas un valsts drošības jautājumi. Valstī nav bijis ekstrēmu notikumu, ārkārtas stāvoklis nav izsludināts; ir spēkā un ir izpildāma vispārējā kārtība.
Likumprojektu par izmaiņām Krimināllikumā, kurš paredz ieviest valstī represīvu režīmu un, pēc būtības, aptur Satversmes darbību, nav skatījis un virzījis Ministru kabinets, nav virzījusi Nacionālās drošības padome, kuru vada Valsts Prezidents. Līdzīgu projektu nav Igaunijā un Lietuvā, un pret Krimināllikuma šiem grozījumiem iebilst Valsts Prezidents. Līdz ar to neapstiprinās izteikumi, ka likuma grozījumi esot ASV prasība. Tādu nevar būt, jo Latvija ir suverēna valsts.
Tā kā grozījumus nav virzījuši valdība, prezidents, Nacionālā drošības padome un nav bijusi NATO prasība, saskatāms, ka šo likuma grozījuma iniciatori ir komisiju vadītāji Solvita Āboltiņa un Gaidis Bērziņš. Abi ir tieslietu sfērā vadošie cilvēki pēdējos 10 gadus. Viņi ir atbildīgi par negācijām nozarē.
Savu pilsoņu aizstāvību pret krāpšanu un noziegumiem Latvijas valsts nespēj nodrošināt. Ir tūkstošiem lietu, kur izmeklēšana formāla. Lēmums likvidēt Policijas akadēmiju ir pasliktinājis stāvokli. Noziedzīgā rīcībā ir pieķerti notāri, augsta ranga policijas un ieņēmumu dienesta ierēdņi, prokurori, tiesneši un pašvaldību vadītāji. Par dokumentu viltošanu ir notiesāta pat Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja (viltojumi atklāti Juridiskās komisijas protokolos 10. Saeimā).
Latvijas Noziedzības novēršanas padome nav sēdē apspriedusi 25.06.2015. un 18.01.2016. iesniegumus. Atbilstoši Satversmē garantētajām tiesībām, piecas biedrības vērsās pie prezidenta v.i. Saeimas priekšsēdētāja un Saeimas deputātiem ar iesniegumu, uzsverot gatavību ierasties uz sarunu un uzrādīt dokumentus.
Satversmes Preambula nosaka pienākumu rūpēties par valsti. Biedrības nevar neziņot valsts iestādēm un parlamentam par apdraudējumiem un zaudējumiem, it sevišķi saspringtā budžeta situācijā, kad nozarēm trūkst līdzekļu.
Uz sarunu biedrības netika aicinātas ne Saeimas Juridiskajā komisijā, ne Saeimas nacionālās drošības jautājumu komisijā, kā arī netika aicinātas iesniegt komisijām dokumentus, kas apstiprina iesniegumos minētos faktus.
Sarunu ar biedrībām vietā komisiju vadītāji ir rosinājuši Saeimā veikt Krimināllikumā grozījumus, kuri paver iespēju atņemt biedrību savāktos dokumentus, pasludinot tos par slepeniem, izņemt to eksemplārus no valsts iestādēm, izmeklēšanas iestādēm un civillietām tiesās, kā arī nepieļaut publiskot presē faktus, kas minēti iesniegumos. Par to, ka pilsoņi ir vērsušies ar iesniegumu savas valsts Noziedzības novēršanas padomē un parlamentā, jebkurā brīdī varēs apsūdzēt spiegošanā, arestēt.
Mums ir pamats bažām, ka izmaiņas Krimināllikumā ir ierosinātas ar slēptu mērķi iespaidot tiesvedības, kurās tiek skartas naudas atmazgāšanas shēmas, atsevišķu mecenātu interesēs. Atsevišķas, iespējami, ieinteresētās personas ir minētas biedrību iepriekšējos iesniegumos.
Par pieļaujamā veidā izteiktu kritiku un pieļaujamā veidā veiktu tiesību aizstāvību tiek radītas nelabvēlīgas sekas biedrībām; ir pārkāpts Satversmes 101.pants.
Saeimas Ētikas kodeksa 3.pantā teikts: “Ētikas kodekss ir Saeimas darba organizācijas sastāvdaļa. Tas ietver deputāta profesionālās ētikas principus, normas un ieteikumus, kas jāievēro attieksmē pret darbu, savstarpējā saskarsmē, kā arī attiecībās ar citām institūcijām un sabiedrību.”
Steiga un slepenība, jautājuma neizdiskutēšana neatbilst augstāk minētajam Ētikas kodeksa 3.pantam. Mūsuprāt, komisiju vadītāji S.Āboltiņa un G.Bērziņš nav ievērojuši Saeimas Ētikas kodeksu.
Saeimas Ētikas kodeksa 6.pants: “Deputāts nevar aizbildināties ar valdības pārstāvju, partiju vai citu personu spiedienu, lai attaisnotu balsojumu pret savu sirdsapziņu. Deputāts atzīst savas kļūdas un cenšas labot tās.”
Lūdzam Saeimas Mandātu, iesniegumu un ētikas komisiju:
1) vērsties Saeimas plenārsēdē pie deputātiem ar ierosinājumu noņemt likumprojektam steidzamības statusu;
2) izvērtēt, vai deputātu Solvitas Āboltiņas un Gaida Bērziņa rīcība atbilst Saeimas deputātu Ētikas kodeksam un Kārtības rullim.
Kredītņēmēju Nacionālā atbalsta biedrība
Baltais bruņinieks, biedrība
Amfonda kredītņēmēju apvienība, biedrība
Gobas Bolderājā, biedrība
Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā, biedrība
Biedrību uzdevumā, pasta lietvedis – Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā,
Adrese korespondencei: Skolas iela 11-604, Rīga, LV-1010
email: info@atvertaparvaldiba.lv
web: http://www.atvertaparvaldiba.lv
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/51D02986-F1F6-421B-9B2C-ECC0FB7ECF3C/