Vienošanos par nelegālās imigrācijas plūsmas apturēšanu ES un Turcija noslēgušas

Brisele, 18.marts, LETA–AFP/DPA/DW. ES un Turcija noslēdz vienošanos par nelegālās imigrācijas plūsmas apturēšanu. Eiropas Savienība (ES) un Turcija piektdien noslēgušas pretrunīgi vērtēto vienošanos par nelegālās imigrācijas plūsmas apturēšanu pār Egejas jūru, paziņoja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.
Saskaņā ar vienošanās tekstu, kas nonācis aģentūras AFP rīcībā, “visi nelegālie imigranti, kas, sākot ar 20.martu, šķērso [Egejas jūru] no Turcijas uz Grieķijas salām tiks nogādāti atpakaļ Turcijā”.
Tas attieksies gan uz bēgļiem, kas glābjas no karadarbības, gan uz ekonomiskajiem migrantiem, un atpakaļ tiks nosūtīti visi imigranti neatkarīgi no sākotnējās izcelsmes valsts.
Sākot ar 20.martu turku imigrācijas dienesta amatpersonas tiks izvietotas Grieķijai piederošajās salās, bet grieķu – Turcijas teritorijā.
Vienošanās nosaka, ka tie ir “pagaidu un ārkārtas pasākumi, kas nepieciešami cilvēku ciešanu izbeigšanai un sabiedriskās kārtības atjaunošanai”.
Lai pildītu starptautisko tiesību prasības, Grieķijas varasiestādes atbilstoši reģistrēs visus nelegālos imigrantus un individuāli izskatīs visus patvēruma pieprasījumus.
Tie, kas šādus pieteikumus neiesniegs, vai arī tie, kuru pieteikumi tiks noraidīti, tiks nosūtīti atpakaļ uz Turciju.
Atpakaļ nosūtīšanas procesā tiks iesaistīta ANO bēgļu aģentūra.
Visas operācijas izmaksas segs ES.
Faktiskā imigrantu sūtīšana uz Turciju tiks uzsākta 4.aprīlī.
Lai nodrošinātu iespēju nelegālos imigrantus sūtīt atpakaļ uz Turciju, Ankara apņēmusies gādāt par imigrantu aizsardzību.
Vienošanās arī paredz, ka to Sīrijas bēgļu skaitam, kas no Turcijas tiks pārvietoti uz ES apmaiņā pret katru no Grieķijas atpakaļ nosūtīto sīrieti, būs noteikta maksimālā kvota – 72 000.
No šīs kvotas 18 000 segs pārpalikums no iepriekš ES apstiprinātās ārpus ES esošo patvēruma meklētāju pārvietošanas shēmas, bet 54 000 no spēkā esošās to imigrantu izmitināšanas shēmas, kas nelegāli ieceļojuši Grieķijā un Itālijā un kuru izmitināšana citās dalībvalstīs norit ļoti lēni.
Kad ES uzņemto sīriešu skaits sasniegs 72 000, šis mehānisms tiks pārskatīts.
ES piekritusi arī paātrināt bezvīzu režīma ieviešanu Turcijas pilsoņiem. Tas varētu notikt jau jūnijā, ja “tiks izpildīti visi izvirzītie nosacījumi”.
Taču faktiski Turcijai ir maz cerību līdz šim termiņam izpildīt visus 72 nosacījumus, kurus izvirzījusi Brisele bezvīzu režīma ieviešanai.
ES piekritusi arī paātrināt iepriekš apsolīto trīs miljardu eiro piešķiršanu Turcijai valstī esošo bēgļu apgādei un uzturēšanai.
Vienlaikus apsolīts līdz 2018.gda beigām savākt papildus vēl līdz trīs miljardiem eiro, taču šī summa nonāks Ankaras rokās tikai tad, ja pirmie trīs miljardi būs iztērēti.
Turcijai apsolīta arī iestāšanās sarunu 33. sadaļas atvēršana par finanšu un budžeta jautājumiem. To paredzēts paveikt līdz jūlijam.
Taču šī vienošanās sadaļa satur atrunu, kas netieši norāda uz Kipras iebildumiem, kuru dēļ iestāšanās sarunas ar Turciju ilgu laiku faktiski bijušas bloķētas. Tekstā norādīts, ka sarunu sadaļas atvēršanas sagatavošana tiks paātrināta, to darot “bez kaitējuma dalībvalstu nostājai saskaņā ar esošajiem noteikumiem”.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/5F523EBA-9A7A-473C-9C47-7F90BC59B0E0/
Brisele, 18.martā, LETA–AFP. ES līderi pieņem kopīgu nostāju vienošanās par migrāciju noslēgšanai ar Turciju. Eiropas Savienības (ES) valstu līderi ir vienojušies par kopīgu nostāju vienošanās noslēgšanai ar Turciju par migrācijas krīzes ierobežošanu un to piedāvās Turcijai pirms Eiropadomes piektdienas sēdes, piektdienas naktī paziņoja Luksemburgas premjerministrs Ksavjē Betels.
“Vienošanās par ES pozīciju, @eucopresident (Eiropadomes prezidents Donalds Tusks) to iesniegs Turcijas premjerministram [Ahmetam Davutolu] pirms mūsu ES Padomes rītdienas sēdes,” Betels ierakstīja mikroblogu vietnē “Twitter”.
28 ES valstis pavadīja ceturtdienu, kaulējoties par šo vienošanos, kas paredz, ka Turcija uzņemtu visus migrantus no Grieķijas, lai palīdzētu ierobežot Eiropas lielāko migrācijas krīzi kopš Otrā pasaules kara.
Daži no ES līderiem tomēr brīdināja, ka šī vienošanās, saskaņā ar kuru ES uzņemtu vienu Sīrijas bēgli no Turcijas teritorijas apmaiņā pret katru sīrieti, ko Turcija uzņemtu atpakaļ no Grieķijas, būtu starptautisko tiesību pārkāpums, un norādīja uz cilvēktiesību neievērošanu Turcijā.
Šī vienošanās paredz arī paātrināt Turcijas iestāšanās ES procesu, piešķirt tai papildu palīdzību miljardiem eiro apmērā un nodrošināt bezvīzu režīmu Turcijas pilsoņiem.
Vācijas kanclere Angela Merkele sacīja, ka šī ir “laba iespēja apturēt cilvēku kontrabandistu biznesu”. Viņa tomēr uzstāja uz “priekšnosacījumiem” un skaidriem loģistikas plāniem tūkstošiem patvēruma meklētāju nosūtīšanā no Grieķijas salām atpakaļ uz Turciju.
Turcijas premjers Ahmets Davutolu, Ankarā iekāpjot lidmašīnā, sacīja, ka ierosinātais darījums ir “skaidrs un godīgs”, bet piebilda, ka “Turcija nekad nekļūs par atklātu cietumu migrantiem”.
Davutolu ir paredzēts piektdienas rītā tikties ar Tusku, Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru un Nīderlandes premjerministru Marku Riti, pirms ES līderi agrā pēcpusdienā atkal sanāks uz galīgajām konsultācijām, sacīja ES amatpersonas.
Augsta ES amatpersona teica, ka Tuskam ir “kopīga pozīcija”, ko iesniegt Turcijas premjeram, un piebilda, ka viņš ir “sapratis visu sarkanās līnijas” šīm sarunām.
Itālijas premjerministrs Mateo Renci sacīja, ka piektdiena būs “intensīva” diena.
Migrantu krīze ir lielā mērā sašķēlusi Eiropu, radījusi satraukumu par Šengenas zonas sabrukumu, tās dalībvalstīm atjaunojot robežkontroli, un bažas par populistisku partiju popularitātes palielināšanos, tām izmantojot pret imigrāciju vērstu noskaņojumu.
Vienošanās, saskaņā ar kuru ES uzņemtu vienu Sīrijas bēgli no Turcijas teritorijas apmaiņā pret katru sīrieti, ko Turcija uzņemtu atpakaļ no Grieķijas, ir ar mērķi pamudināt sīriešus pieprasīt patvērumu ES, vēl atrodoties Turcijas teritorijā, nevis ar cilvēku kontrabandistu laivām šķērsot Egejas jūru.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite atzina, ka šis plāns ir “ļoti komplicēts, to īstenot būs ļoti grūti, un tas ir uz starptautisko tiesību robežas”.
Beļģijas premjers Šarls Mišels pauda bažas par Turcijas cilvēktiesību situāciju un tās konfliktu ar kurdu separātistiem. “Es nevaru pieņemt sarunas, kas brīžiem izskatās kā šantāžas forma,” piebilda Mišels.
Tusks ceturtdien darba vakariņās iepazīstināja ar izmaiņām šajā darījumā, tostarp pieminot, ka migrantu atpakaļsūtīšanā ir jāiesaista ANO bēgļu lietu organizācija UNHCR, ka ES jāuzņem no Turcijas galvenokārt sievietes un bērni un ka visi patvēruma pieprasījumi ir jāizskata individuāli, sacīja ES amatpersonas.
Jaunajā projektā arī pieminēts, ka papildus trīs miljardu eiro palīdzība bēgļiem Turcijā piešķirama ar nosacījumu, ka vispirms jāizlieto sākotnējie trīs miljardi eiro, par kuriem jau pērn tika panākta vienošanās ar Ankaru.
Darījums arī paredz palīdzību Grieķijai, kur desmitiem tūkstoši migrantu atrodas smagos apstākļos pēc tam, kad Balkānu valstis slēdza savas robežas, neļaujot viņiem doties tālāk uz Vāciju un Skandināvijas valstīm.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/9B640ACC-6A26-4E95-8592-370D806C38D6/