Saeimas deputāti nespējīgi pamatot pašu priekšlikumus likumprojektiem

Rīga, 1.marts, LETA. Saeimas deputāti dažkārt joprojām nespējot pamatot pašu iesniegtos priekšlikumus būtiskiem likumprojektiem. Sabiedrība par atklātību “Delna” joprojām uzskata, ka Saeimas deputāti mēdz iesniegt priekšlikumus svarīgiem likumprojektiem, taču nespēj vai nevēlās tos pamatot, pie šāda secinājuma nonākts, janvārī turpinot parlamenta monitoringu.
Kā aģentūru LETA informēja domnīcas “Providus” pētnieks Valts Kalniņš, “Delna” janvārī turpināja projektu “Valsts sagrābšanas pazīmju analīze”, veicot Saeimas monitoringu, kurā aplūkoja likumdošanas iniciatīvas un amatpersonu iecelšanas procesus Saeimā. Kā jau tas ticis novērots monitoringa pirmajā posmā, kas notika pērn no novembra līdz decembrim, Saeimas komisiju darbā novērojami atsevišķi gadījumi, kad deputāti iesniedz priekšlikumus svarīgiem likumprojektiem, taču nespēj vai nevēlas tos pamatot. Arī otrajā monitoringa posmā šāda situācija novērota tieši likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” izskatīšanā. Turklāt šoreiz tas noticis ne tikai privāto struktūru, bet arī valsts iestāžu interesēs, uzsver “Delna”.
Piemēram, secināts, ka deputāts atkārtoti iesniedzis priekšlikumus attiecībā uz to, kā vajadzētu regulēt gāzes tirgus liberalizācijas procesā paredzēto AS “Latvijas Gāze” sadalīšanu, bet nav spējīgs sakarīgi priekšlikumu pamatot, viņa vietā to kārtējo reizi darījuši privātā sektora pārstāvji. Turklāt cits deputāts nespēja paskaidrot priekšlikumus, kurus bija iesniedzis pēc valsts iestāžu iniciatīvas. “Delna” izceļ arī Zaļo un zemnieku savienības deputāta iesniegtos priekšlikumus, par kuriem viņš atzina, ka nevar tos paskaidrot, bet ir iesniedzis regulatora vai Ekonomikas ministrijas vietā, kuri nokavējuši priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
“Providus” pētnieks Olafs Grigus atzīst, ka, “turpinot Saeimas monitoringu, iespējams novērot, ka deputāti bieži vien ir neapmierināti ar spiedienu, kas uz tiem tiek izdarīts no ministriju puses par to, ka likumprojekti jāizskata īsos laika termiņos. Tāpat zināmu neapmierinātību deputātos izraisa arī tas, ka dažādus viedokļus pārstāvošas puses pirms komisiju sēdēm nav pilnvērtīgi savstarpēji apspriedušās. Abi šie faktori kopā mēdz novest pie situācijām, kad komisiju sēdes izvēršas garās diskusijās, kurām būtu bijis jānotiek iepriekš. Garās diskusijas kopā ar īso izskatīšanas laiku var novest pie apjukuma un neskaidrībām deputātu vidū”.
Bažas par notiekošo pauž arī sabiedrības par atklātību “Delna” direktors Gundars Jankovs. Viņš norāda, ka, sekojot līdzi likumdošanas procesam Saeimā, redzams, ka privātā sektora zināšanu pārākums pār deputātu virzītiem priekšlikumiem saglabājas. “Tas, protams, parāda deputāta attieksmi pret savu darbu, gan arī to, ka vitāli nepieciešams ieviest lobēšanas regulējumu. Sakārtojot lobēšanas jautājumu, deputātiem un privātā sektora pārstāvjiem būtu iespēja daudz saprotamāk sadarboties un virzīt pārdomātus priekšlikumus,” secina Jankovs.
Savukārt Kalniņš uzsver, ka “janvāra monitoringā novērotais jaunums ir deputāta gatavība iesniegt sev nesaprotamus priekšlikumus pēc valsts institūciju iniciatīvas. Kopumā par vienu no Saeimas problēmām varētu uzskatīt daudzu deputātu gatavību pildīt visnotaļ piezemētu lomu kā formāliem ierosinājumu virzītājiem atkarībā no apstākļiem gan privāto lobētāju, gan valdības, gan citu spēlētāju interesēs. Visticamāk, ka valsts struktūras deputātus neuzpērk, taču šāda prakse parāda attieksmi pret parlamentu kā vāju institūciju”.
Tomēr pozitīvi esot vērtējams tas, ka, līdzīgi kā pirmajā monitoringa posmā, arī janvārī lielākajā daļā gadījumu likumdošanas iniciatīvu izskatīšanu Saeimā nepavadot valsts sagrābšanas pazīmes. Ar “valsts sagrābšanu” tiek saprasts korupcijas paveids, kurā kontroli pār rīcībpolitikas procesiem un sabiedrības “spēles noteikumu” veidošanu savā labā iegūst privātas puses – uzņēmumi, elites grupas -, novedot pie nozīmīgiem sociāliem zaudējumiem jeb situācijas, kad privātais sektors diktē publiskajam noteikumus. Amatpersonu iecelšanas gaitā šādas pazīmes neesot konstatētas vispār.
Monitorings 2016.gada janvārī aptvēra 23 likumprojektu izskatīšanu un vienas amatpersonas iecelšanu.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/8D74844B-3136-4CC0-8DB6-F9DD65FD4043/