Sergejs Ancupovs, nodibinājuma “Nacionālo resursu institūts” direktors
Atklātā vēstule Ministru prezidentam godājamam Mārim Kučinskim.
Kučinska kungs, apsveicu Jūs ar stāšanos amatā! Man bija prieks dzirdēt, ka Latvijas nacionālās intereses ir Jūsu personīgā prioritāte. Jāsaka, ka iepriekšējās valdības šajā kontekstā Jums atstāja šaubīgu mantojumu –virkni sarežģītu lēmumu. Piemēram, tā saukto LMT un Lattelecom “privatizāciju”. Saistībā ar šo tēmu Latvijā tiek organizēta masveidīga sabiedrības maldināšanas kampaņa – tāpēc lūdzu Jūsu personīgu padziļinātu uzmanību.
Dienas kārtību jaunajai Latvijas valdībai diktē “Telia — valdības un korupcijas alianse”?
Mēs zinām, ka nesen TeliaSonera izvirzīja valdībai ultimātu – ātri pieņemt lēmumu par telekomunikācijas nozares “privatizāciju”. Sinhroni Latvijā tiek rīkoti publiski pasākumi, kuros daudzi cienījami cilvēki ar pilnu pārliecību balsī dēvē TeliaSonera par “starptautisku uzņēmumu ar izcilu reputāciju” un aicina valdību savas uzņēmumu kapitāla daļas tam pārdot, turklāt sauc šo procesu par “privatizācijas pabeigšanu”. Vairumā tiek izplatīti “ekspertu viedokļi”, ka pārdot steidzami ir izdevīgi. Tik izvērstu sabiedrības maldināšanu es neatceros kopš Citadeles afēras laikiem. Ielūkosimies faktos.
Kopš 2012. gada Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā turpinās TeliaSonera kukuļošanas/naudas atmazgāšanas skandāls. Tas sākās ar Zviedrijas sabiedriskās televīzijas pētniecisko žurnālistu publikācijām, kas atklāja tādas TeliaSonera menedžmenta darbības, ko viens no izmeklētājiem nosauca par “noteikti lielāko kukuļošanas un naudas atmazgāšanas skandālu Zviedrijas un, iespējams, arī visas Eiropas vēsturē”. Naudas summas, kas figurē shēmošanā, ir vairāki miljardi (!) eiro. Šie TeliaSonera menedžmenta “grandiozie sasniegumi” patlaban tiek izmeklēti, minimums, četrās valstīs – ASV, tai skaitā ASV Tieslietu departamentā un ASV Vērtspapīru un biržu komisijā*(1), Nīderlandē, Šveicē un Zviedrijā. Tie ir saistīti ar vairākām kukuļošanas epizodēm bijušajās PSRS republikās: Krievijā, Azerbaidžānā, Uzbekistānā, Tadžikistānā, Kazahstānā, Baltkrievijā, bet ne tikai*(2). Kas zina, iespējams arī Latvijas vārds varētu drīz pievienoties šim uzskaitījumam. Tas ir milzīgs kauna traips visai Zviedrijas valstij, par to raksta “Transparency International” korupcijas pētnieki savā atskaitē*(3). Skandāls nerimstas, jo ar laiku tiek noskaidrotas un publicētas arvien jaunas, sabiedrību šokējošas detaļas. Par šādu TeliaSonera “biznesa izcilību” un “izcilo reputāciju” ir uzņemtas vairākas TV filmas, bet izdevniecība “Massolit Förlag” 2015. gada 16. oktobrī laida klajā žurnālistes Patrīcijas Hedēliusas (Patricia Hedelius) grāmatu “Telia — valdības un korupcijas alianse”. Tāpat ietekmīgais dienas laikraksts “Svenska Dagbladet” publicēja viņas rakstu sēriju. Arī es šī teksta virsrakstā atļāvos izmantot Patrīcijas Hedēliusas grāmatas biedējošo nosaukumu.
Šajā kontekstā parādās vairāki jautājumi.
Vai Latvijas interesēs ir pārdot savus nozarē spēcīgākos uzņēmumus kaimiņvalsts kompānijai, kurai ir katastrofāla reputācija?
Vai, pēc Jūsu domām, tādam uzņēmumam, kas ir iegrimis korupcijas skandālos vismaz sešās valstīs, var būt tiesības uzstādīt jebkādus ultimātus Jūsu valdībai un noteikt dienaskārtību Latvijas valdībai? Vai, Jūsuprāt, svarīgas informācijas slēpšana no sabiedrības ir iesaistīto amatpersonu un “ekspertu” nekompetence vai viņu tīšs mēģinājums manipulēt ar valdības lēmumiem?
Finanšu (atmazgāšanas) ģēniji maldina par savu stāvokli
Jebkurš, kas interesējas par šo tēmu, viegli var atrast Muddy Waters (ASV) izpētes rezultātus, kuros 37 lapaspušu dokumentā minēts, ka TeliaSonera maldina par savu finanšu situāciju, citēju: “TeliaSonera’s financial statements are misleading, and likely contain material misstatements.” Kompānijai ir problēmas ar naudas plūsmu, kas apgrūtina spēju izmaksāt dividendes un maksājumus kreditoriem. “The company is facing three significant cash flow issues that implicate both its ability to pay the dividend and its credit profile”*(4). Tātad, cik nojaušams, starptautiskiem ekspertiem ir šaubas par to, ka pēc tik lieliem skandāliem TeliaSonera ir finansiāli droša. Par ko noteikti nav šaubu – par to, ka sodi, kas ir gaidāmi pēc izmeklēšanas beigām, tostarp, ASV Tieslietu departamenta un ASV Vērtspapīru un biržu komisijas, izmeklēšanas rezultātā, var novest TeliaSonera ne tikai līdz reputācijas bankrotam, bet arī līdz finanšu bankrotam.
Arī tas rosina jautājumus:
Vai Latvijas interesēs ir pārdot savus uzņēmumus kaimiņvalsts uzņēmumam, kuram ir bankrota risks? Vai pirms TeliaSonera korupciju skandālu izmeklēšanas beigām, Jūsuprāt, vispār būtu iespējams izskatīt jautājumu par tā saucamo “privatizāciju”?
Maldināšana par “privatizāciju”
Diemžēl vēsture atkārtojas. Atkal, kā jau tas bija pirms dažiem gadiem – slepenā režīmā – tiek gatavota jūsu vadības un TeliaSonera pārstāvju tikšanās. Tiek gatavoti “privatizācijas” priekšlikumi – kas atkal ir sabiedrību maldinoši apgalvojumi. Jo privatizācija nozīmē valsts mantu pārdot privātajiem īpašniekiem. Savukārt TeliaSonera nav privātuzņēmums. Tas ir valsts uzņēmums, izšķirošā loma tajā ir Zviedrijas valdībai*(5). Tāpēc man šķiet aizdomīgi, ka gan iesaistītie ierēdņi, gan “eksperti” “aizmirst” ne tikai par korupcijas skandāliem, bet arī par to, ko īsti nozīmē vārds “privatizācija”.
Bet varbūt arī Latvijā TeliaSonera strādā sev ierastā stilā – kā citās valstīs, un tāpēc arī atsevišķi ierēdņi un amatpersonas tik dedzīgi aizstāv ar kukuļošanu un naudas atmazgāšanu saistītās kompānijas intereses?
Vai tiešām arī Jūs uzskatāt, ka Latvijas interesēs ir pārdod savus uzņēmumus ar stratēģisko infrastruktūru tādai kompānijai, kas iesaistīta starptautiskā izmeklēšanā par kukuļdošanu un naudas atmazgāšanu lielos apmēros Krievijā un citās NVS valstīs?
Domāju, ka loģiski būtu pārbaudīt visus reputāciju zaudējušās kompānijas darījumus Latvijā, un, lai korupcijas ēna nenāktu pāri arī Latvijas valdībai, atslepenot visus ar to saistītus Latvijas valdības dokumentus, tai skaitā izlīgumu, kas noslēgts par bāzes līguma neizpildi.
Pētot valsts uzņēmumu lomu ekonomikā, Nacionālo resursu institūta konferencē “Latvija uz sliekšņa: Iztirgot vai saimniekot” 2011. gadā OECD labas pārvaldības prakses principu līdzautors Mortens Kallevigs skaidroja Norvēģijas valsts mērķus, kāpēc valsts uzņēmumi netiek privatizēti pilnībā:
– vadošo kompāniju nacionālā piederība,
– kontrole pār nozīmīgiem valsts resursiem,
– uzņēmumu piederības stabilitāte,
– ekonomikas ilgtermiņa izaugsme, industriālā attīstība un ražošanas nodrošināšana valstī. Šāda ir Norvēģijas valsts politika, kura līdz šim sevi ir attaisnojusi.
Jūsu skaidra pozīcija un tai sekojošā rīcība, šo jautājumu risinot, var ne tikai dot ekspertu aprindās cerības uz pozitīvām pārmaiņām mūsu valstī, bet kļūt arī par skaidru signālu visai Latvijas sabiedrībai: piepildās tās vēlme piedzīvot valdību, kas aizstāv Latvijas intereses.
Par Latvijas nacionālo resursu sapratīgu izmantošanu un vairošanu, bet pret iztirgošanu!
Sergejs Ancupovs, NRI direktors
*(1) “TeliaSonera has been informed that the U.S. Department of Justice (DOJ) has an ongoing investigation regarding TeliaSonera’s transactions in Uzbekistan,” (17.03.2015. Vairāk šeit: (Aug. 13, 2015,“ U.S. Seeks to Seize $1 Billion in Telecom Probe”“Authorities target bank accounts in Europe tied to alleged bribes in Uzbekistan”) http://www.wsj.com/articles/u-s-seeks-to-seize-1-billion-in-telecom-probe-1439497898) “U.S. Justice Department Probes TeliaSonera”.“U.S. Authorities Request Documents Relating to TeliaSonera’s Uzbekistan License”. http://www.wsj.com/articles/SB10001424052702304747404579444611828569666
*(2) EFN TV, https://www.youtube.com/ā?v=v3Y-ne02an8
*(3) SvD, http://www.svd.se/ny-lista-korruption-finns-aven-i-svenska-bolag/om/transparency-international).
*(4) 37 lpp Muddy Waters atskaite http://ftalphaville.ft.com/files/2015/10/MW_TLSN_OpenLetter_10152015.pdf
*(5) Zviedrijas valdībai (kopā ar Somijas valdību) pieder ap 40% uzņēmuma, bet nākamajam lielākajam akcionāram, kādam pensiju fondam – mazāk par 1,5% (http://www.delfi.lv/news/comment/comment/sergejs-ancupovs-kampargeita- dubultmorale-kvadrata.d?id=38406999
“ TeliaSonera korupcijas alianses” diktāts jaunajai Latvijas valdībai?
RELATED ARTICLES
Recent Comments
on “Eurostat”: Latvijā izdevumi “tankiem” lielāki, bet sociālajai aizsardzībai zemāki nekā ES vidēji
on VID detalizēti skaidro: Kurā brīdī naudas pārskaitījums kļūst aizdomīgs un ir apliekams ar nodokli?
on Koalīcijā atšķirīgi viedokļi par rosinājumu liegt transporta atvieglojumus trešo valstu pilsoņiem
on Čekas maisu saturs ar nolūku esot izrevidēts: Trakums ap Čekas maisiem jeb, kas slēpjas aiz maisiem?
on VIDEO: Lēmumu par ūdensmetēja un aizturēto autobusa izrādīšanu 18. novembra parādē pieņēmis Ķuzis
on Tiesībsargs mudina Vējoni uzturēt jautājumu par nepilsoņa statusa piemērošanas izbeigšanu bērniem
on Izbeidz kriminālprocesu par neizpaužamu ziņu atklāšanu, kurā lieciniece bija žurnāliste Margēviča
on Bijušā finanšu policista lieta rāda: ja prokuratūra būtu gribējusi, „oligarhu lietai” būtu rezultāts
on VDI lems, vai sākt administratīvo lietu par bērna nodarbināšanu Valdemāra ielas bruģēšanas darbos
on Pagodinos nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”
on VIDEO: Par pensionāri Gitu Karlsbergu, kura zaudēja savu māju, ko izsolē ir nopircis Ivo Bernhards
on VIDEO: Par pensionāri Gitu Karlsbergu, kura zaudēja savu māju, ko izsolē ir nopircis Ivo Bernhards
on VIDEO: Par pensionāri Gitu Karlsbergu, kura zaudēja savu māju, ko izsolē ir nopircis Ivo Bernhards
on Tāda tā “demokrātija”: Kamēr vairums pensionāru grimst nabadzībā, daži saņem 19,2 tūkstošus mēnesī
on Tāda tā “Latvijas Attīstībai”: Bijušais politiķis Repše izmisīgi meklē darbu un iestājas zemessargos
on 2.8.2017. plkst. 10 Rīgā notiks diskusija, kurā tiks gatavoti priekšlikumi nabadzības mazināšanai
on 2.8.2017. plkst. 10 Rīgā notiks diskusija, kurā tiks gatavoti priekšlikumi nabadzības mazināšanai
on Saeimas otreizējai caurskatīšanai atdodamais budžets vēl nenozīmēs, ka valdībai izteikta neuzticība
on Saeimas otreizējai caurskatīšanai atdodamais budžets vēl nenozīmēs, ka valdībai izteikta neuzticība
on VIDEO: Eiroskeptiķi pret Latvijas “baltā karoga” svētkiem ES un “Jaunās pasaules kārtības” projektos