Pēc alternatīvā statusa iegūšanas patvēruma meklētāju ģimene pamet Latviju

Februārī Latvija uzņēma pirmos bēgļus. Lai gan oficiāli «saņēmām» vien sešus patvēruma meklētājus, bēgļi, kas uz mūsu zemi atbēguši no kara šausmām, šeit nonākuši jau pirms tik apspriestā «bēgļu krīze» bija sākusies. Piemēram, kurdu ģimene no Irākas uz Latviju atbēgusi 2015. gada oktobrī, taču, tik ļoti kāroto bēgļu, vai alternatīvo statusu, kas ļautu paglābties no kara šausmām, vajadzējis izcīnīt tiesas ceļā.
Pretēji daudziem citiem patvēruma meklētājiem, šī ģimene vēlējās nokļūt tieši Latvijā. Kā ģimenes tēvs atklāja «Latvijas Avīzei» – «Latvija ir laba valsts, kurā ir cilvēktiesības un labsirdīgi cilvēki, kā arī labi likumi, tādēļ izvēlējāmies lūgt patvērumu Latvijā.» Vēlāk gan izrādījās, ka ģimenes paustā nostāja nav bijusi gluži patiesa.
Sākumā viss tik spoži gan negāja, proti, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde bija lēmusi, ka bēgļu vai alternatīvā statuss viņiem nepienākas un no Latvijas ģimene būtu jāizraida.
Alternatīvo statusu kurdu ģimene izcīnīja tiesas ceļā. Tomēr pēcāk, pretēji paustajai pārliecībai, ka Latvija ir labākā izvēle, viņi mūsu zemi pameta, lai meklētu labāku dzīvi Nīderlandē.
Latvijā kurdu ģimene nokļuva caur Krieviju, izmantojot cilvēku kontrabandista pakalpojumus, kas izmaksājuši 36 tūkstošus ASV dolāru. Ģimenes māte Talija žurnālistiem toreiz stāstīja: «Mēs nevēlamies gaidīt, kamēr Latvijas valdība kaut ko dos. Mēs esam pieraduši paši nopelnīt sev naudu un nodrošināt sevi.»
Lai gan pirms gada kurdu ģimene žurnālistiem stāstīja, cik ļoti viņiem patīk Latvija un kā viņi vēlētos apgūt latviešu valodu, tagad noskaidrojies, ka Usmāns (ģimenes tēvs) un Talija (ģimenes māte) jau devušies uz Nīderlandi.
Pagaidām gan nav skaidrs, kāpēc ģimene izvēlējusies šādu ceļu – vai jau 2015. gada oktobrī klāstītie nākotnes plāni Latvijā bijuši meli, vai saskaršanās ar reālo dzīvi mūsu dzimtenē nedeva to, kas bija gaidīts.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Santa Jonāte apstiprināja, ka cilvēkiem ar bēgļa vai alternatīvo statusu ir brīvas pārvietošanās tiesības Šengenas zonā, tomēr cilvēkiem ar alternatīvo statusu jābūt ieinteresētiem palikt Latvijā, jo to pārskatot ik pēc gada.
Tāpat Jonāte apstiprināja, ka Latvijai jau tuvākajā laikā nāksies saskarties ar nākošo jautājumu, proti, kur bēgļu vai alternatīvā statusa ieguvušie dzīvos un strādās?
«Pašlaik patvēruma centrā «Mucenieki» uzturas 16 personas, kas ieguvušas bēgļa vai alternatīvo statusu un kam drīzumā būs jāmeklē dzīvesvieta, jo līdz ar statusa saņemšanu attiecībā uz šiem cilvēkiem stājas spēkā citi noteikumi.»
Lielāka daļa Latvijas pašvaldību ir izvairīgas izmitināt bēgļus «atplestām rokām». Rīgas Domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs bēgļiem sola «ne vairāk un ne mazāk kā rīdziniekiem».
Nils Ušakovs uzsver, ka domes pozīcija esot – neko vairāk un neko mazāk, kā pienākas rīdziniekiem. «Ja runājam par mājokļiem, tad bēgļi, iegūstot legālu statusu, varēs deklarēt savu dzīvesvietu Rīgā, ja viņiem tas pienākas. Tikai pēc piecu gadu nodzīvošanas Rīgā viņi varēs iestāties dzīvokļu rindā, protams, aiz visiem tiem rīdziniekiem, kuri tajā jau atrodas. Ja runa ir par ģimenēm ar bērniem, tad, ja tā atbildīs attiecīgajiem kritērijiem, mēs piedāvāsim pabalstus. Savukārt, ja ir runa par drošības un kārtības jautājumiem, tad varu teikt – mūsu policija šobrīd tam gatavojas, katram gadījumam iepērkam papildu aprīkojumu. Turklāt mums ir krīzes centri, kas paredzēti ģimenēm ar bērniem, un patversmes, kuras šobrīd gatavojam gadījumiem, ja nāksies izvietot bēgļus,» pārliecināts ir Ušakovs.
…Info avots: http://apollo.tvnet.lv/zinas/pec-alternativa-statusa-iegusanas-patveruma-mekletaju-gimene-pamet-latviju/721441?utm_source=inbox&utm_campaign=news&utm_medium=newsbox