Ņemam naudu, kamēr dod

Arnis Kluinis
Valsts pārlaidusi 2015. gadu ar 372,3 miljonu eiro iztrūkumu valsts un pašvaldību budžetos.
Pērn pārtērētie 372,3 miljoni eiro ir gandrīz precīzi 1/20 daļa no valsts 2015. gada budžeta izdevumu sadaļā ierakstītajiem 7 471 315 445 (7,47 miljardiem) eiro. Tā nav galīgā valsts ieņēmumu un izdevumu salāgošana, kas turpināsies līdz aprīlim vai vēl ilgāk. Pamatojums manipulāciju garumam tāds, ka valsts aizņemas ne tikai tik, cik uzreiz jāiztērē. Valsts aizņemas arī tāpēc, lai aizdotu, un tāpēc, ka kādā brīdī un vietā, t. i., valūtā, aizdod lētāk, nekā, domājams, aizdos vēlāk, kad valstij vajadzēs naudu uzreiz. Pēc tam patiešām nav viegli pārliecināties, kurš aizdevums ir aizdevums, uz kā rēķina valsts pat nopelnīs, bet kurš aizdevums ir maskēta dāvana; kuri aprēķini par valūtu kursu un procentu likmju svārstībām bijuši pareizi, bet kuri – greizi un valsts faktisko parādu palielinoši. Skaidrs tikai tas, ka bez aizdevumiem valsts aparātam būtu jāveic lieli un nepatīkami pārveidojumi savā darbībā un visā valstī.
Budžeta pārtēriņš šobrīd ir ļoti tuvs valsts procentu maksājumu summai par visiem iepriekš izdarītajiem aizņēmumiem. Pēc parāda uzskaites naudas plūsmas metodoloģijā viena gada procentu izdevumos uzrādīti 384,9 miljoni eiro, bet šie paši izdevumi Eiropas kontu sistēmas metodoloģijā būšot par 69 miljoniem eiro mazāki. Šis un līdzīgi apsvērumi ļauj cerēt, ka Latvija galu galā drīkstēs uzrādīt mazāku budžeta deficītu. Valdība cenšas šo rādītāju samazināt, pārkrāmējot savus faktiskos parādus uz valsts uzņēmumu un aģentūru bilancēm.
Budžeta deficīts parādījās tikai pagājušā gada decembrī. Finanšu ministrijas fiksētā ieņēmumu un izdevumu bilance gada pirmajos 11 mēnešos parādīja +101,4 miljonus eiro. Naudas pazušana vienā mēnesī līdz –372,3 no starta ar +101,4 tuvojas jau pusmiljardam eiro.
Nepilnajā pusmiljardā eiro neietilpst tie 80 miljoni eiro, par kuru ieguldīšanu valsts uzņēmumā airBaltic bija lieli trači pagājušā gada novembrī un decembrī. Saeimas lēmums par naudas ieguldīšanu datēts ar pagājušā gada 3. decembri, bet izpildīts tas nav joprojām. «Ieguldījums no valsts tiks nodrošināts vienlaikus ar privātā investora ieguldījumu,» Neatkarīgajai pavēstīja Valsts kase. Uz privātā investora naudu, pēc tagadējās versijas, būs jāgaida līdz marta beigām. Ja ieguldījums notiks, tas tomēr nebojās arī šā gada bilanci, jo atkal tiks iedarbināta Eiropas kontu sistēmas metodoloģija un izdevumiem nebūšot ietekmes uz vispārējo valdības budžeta bilanci, kā turpat paskaidroja Valsts kase.
Budžeta deficīta mērenība atbilst tam, ka valsts nodokļu ieņēmumu plāna izpildi grezno 100,2%, t. i., plāna pārpilde. Neliels iztrūkums izveidojies nodevu un citu nenodokļu maksājumu iekasēšanā, tomēr Valsts ieņēmumu dienesta administrētie ieņēmumi joprojām palikuši kaut nedaudz virs 100%.
Pārtēriņa mērenību izskaidro arī Eiropas Savienības palīdzības fondu apguves ieiešana netērēšanas fāzē, kad 2007.–2013. gada projektu nauda beigusies, bet 2014.–2020. gada projekti pārsvarā nav sākti un valsts līdzfinansējumu un priekšfinansējumu neprasa. Tieši otrādi, valsts budžetu papildina realizēto projektu priekšfinansējuma atgūšana, kas nepāriet nākamo projektu priekšfinansēšanā.
Aizgājušais gads bija trekns sociālo pabalstu saņēmējiem, starp kuriem sadalīts par 141,5 miljoniem eiro vairāk nekā 2014. gadā. Par šo labumu guvējiem Neatkarīgā stāstīja pagājušā gada 24. augusta pārskatā par valsts izdevumiem gada pirmajā pusē. Lielāko labumu guva lielo sociālo iemaksu veicēji, jo pērn tika atcelti pabalstu izmaksu ierobežojumi. Iepriekš cilvēki nedrīkstēja saņemt, piemēram, slimības pabalstu 377 eiro dienā (dienā!) vai bezdarbnieka pabalstu 260 eiro dienā, cik reāli saņēma pagājušā gada pirmās puses pabalstu čempioni. Pabalstu izmaksu ierobežojumu atcelšana kopumā attiekusies uz tūkstošiem cilvēku.
Caurmērā trekni dzīvojuši arī valsts un pašvaldību algotie cilvēki, uz kuriem sadalīts par 92,4 miljoniem eiro vairāk nekā 2014. gadā. Kopējais izdevumu pieaugums viņu algošanai bijis 6,4%. Ja kāds skolotājs vai ārsts nav tik strauju algas pieaugumu sajutis, tad lai taču viņš pāriet starp tiem valsts un pašvaldību darbiniekiem, kuriem algas ceļ divreiz vai desmitreiz straujāk
…Info avots : http://nra.lv/ekonomika/latvija/163201-nemam-naudu-kamer-dod.htm