Ar prasību par Enerģētikas likuma neatbilstību noslēgtajiem privatizācijas līgumiem LG var vērsties gan Satversmes tiesā, gan Stokholmas Arbitrāžā

Rīga, 12.febr., LETA. “Latvijas Gāze” lūgs prezidentu neizsludināt grozījumus Enerģētikas likumā. AS “Latvijas Gāze” (LG) lūgs Valsts prezidentam neizsludināt vakar, 11.februārī, Saeimā pieņemtos grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz gāzes tirgus atvēršanas un LG sadalīšanas nosacījumus.
LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis aģentūru LETA informēja, ka uzņēmums vērsīsies pie prezidenta, bet par konkrētu rīcību tiks runāts nākamnedēļ plānotajā LG valdes sēdē.
Kā ziņots, Saeima šonedēļ, 11.februārī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, atbalstot gāzes tirgus atvēršanas un LG sadalīšanas nosacījumus.
Likuma grozījumi paredz, ka uzņēmumam “Latvijas Gāze” līdz 2017.gada 3.aprīlim ir jānodala gāzes pārvade un uzglabāšana no sadales un tirdzniecības, izveidojot divus uzņēmumus. Savukārt līdz 2017.gada 31.decembrim vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglābšanas uzņēmumam (sistēmas operatoram) būs jābūt juridiski neatkarīgam no dabasgāzes apgādes komersantiem, kas nodarbojas ar gāzes tirdzniecību un sadali.
Kalvītis jau iepriekš ir paudis, ka nosakot tik īsus termiņus, valsts vēlas aplaupīt LG akcionārus. Tāpat LG vadītājs norādīja – lai sāktu uzņēmuma reorganizāciju, ir nepieciešama vairākuma akcionāru piekrišana. “Manuprāt, nepieciešama absolūtā vairākuma piekrišana un ar 51% balsu nepietiks,” teica Kalvītis.
LG uzskata, ka, ņemot vērā Enerģētikas likuma neatbilstību noslēgtajiem privatizācijas līgumiem, uzņēmumam pastāv iespēja vērsties gan Satversmes tiesā, gan Stokholmas Arbitrāžā. Tāpat uzliktie pārvades un uzglabāšanas operatora pārdošanas termiņi ir nesamērīgi īsi un var radīt zaudējumus akcionāriem.
LG vadītājs iepriekš neizslēdza iespēju tiesāties ar valsti par likumā ietvertajām normām.
Patlaban lielākais “Latvijas Gāzes” akcionārs, kam pieder 34% akciju, ir Krievijas kompānija “Gazprom”, “Marguerite Fund” pieder 28,97% akciju, “Uniper Ruhrgas International GmbH” – 18,26%, SIA “Itera Latvija” – 16%, bet 2,8% akciju pieder mazajiem akcionāriem. LG kopējais akciju un kopējais balsstiesīgo akciju skaits ir 39 900 000.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/225BBD3F-B632-4C10-81B9-14EAF2847F81/
DB viedoklis: Valdība nav pelnījusi 100 dienu pārbaudes laiku
Raivis Bahšteins
Tautsaimniecībai veltītajām premjera serenādēm jāseko reāliem darbiem; pārsildītajā valdības zupā tās pašas asakas, to vidū – Latvijas gāzes jautājums.
Nupat apstiprinātā valdība ir ar skaidru vektoru uz tautsaimniecības izaugsmi. To parāda arī deklarācija – puse tās satura veltīta ekonomiskās izaugsmes jautājumiem. Tāpat no premjera runām noģiedams, ka jaunās valdības karogs būs plaukstoša tautsaimniecība. Zīmīgi, ka tieši jaunizceptais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens uzņemsies premjera biedra pienākumus. Tas apstiprina tautsaimniecības veicināšanas aktualitāti, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Taču būsim godīgi – valstij jārisina arī lērums citu samilzušu problēmu, tostarp demogrāfijas un drošības jautājumi. Taču visas likstas vieno vajadzība pēc naudas to risināšanai. Diemžēl ierasts, ka politiķi bieži nevis veicinājuši, bet kavējuši valsts izaugsmi, piemēram, redzes leņķa šaurībā vai populismā gandrīz ejot pāri līķiem, kāri palielinot valsts ieņēmumus.
Nenoliedzami, kapteiņa jautājums ir ļoti būtisks, bet pat pirmajās valdības dienās būtu pārspīlēti teikt, ka piespiest to pašu valdības aparātu un tos pašus politiķus darboties, nevis pretdarboties sabiedrības interesēm būs viegls uzdevums. Skaidrs, ka jaunā–vecā valdība nav pelnījusi 100 dienu pārbaudes laiku. Pastāvot un ieilgstot varas monopolam, var cerēt uz iesāktā novešanu līdz galam, bet tikpat labi jārēķinās, ka ērtībās slīgstoši politikāņi var sākt sevi intensīvāk nodarbināt ar pašu vajadzību apmierināšanu.
Virkne jēdzīga darba atslēgu ir finanšu ministra portfelī. Līdzšinējais finanšu jomas gans Jānis Reirs uzņēmējiem sagādāja daudz galvassāpju, kas noveda pie konflikta ar uzņēmēju organizācijām. Gluži pretēja rakstura sadarbība tām bija ar līdzšinējo ekonomikas ministri un jauno finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Savā ziņā Finanšu ministrijā būs «savējais» pēc divu gadu dialoga ar mūra sienu. Tomēr kopumā 39. Ministru kabinets pēc formas būs maz atšķirīgs no priekšteča. Jācer uz saturu.
«Veco vēžu» kontekstā jāatzīmē, ka nav saprotams, kāpēc politiķiem par katru cenu bija nepieciešams pieņemt tieši šādus a/s Latvijas gāze sadalīšanas nosacījumus, ja līdz datumam – 2017. gada 3. aprīlim –, kad pilnīgi oficiāli būs beidzies Latvijas gāzes monopols, ir palicis tikai aptuveni gads? Kāpēc 14 mēnešu dēļ bija jāriskē ar starptautisku tiesvedību, kas pēc DB aptaujāto juristu viedokļa, visticamāk, beigsies Latvijai nelabvēlīgi? Vēl jo vairāk – atceroties, ka valstij jau ir bijusi pamatīga zaudējuma pieredze, Latvijas gāzei nonākot Starptautiskajā arbitrāžas tiesā. Šis ir viens no smagā mantojuma punktiem, kas paliek Māra Kučinska vadītajai valdībai. Cits ir saistīts ar nacionālo aviokompāniju AirBaltic, par ko ar privāto investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu ir noslēgts investora līgums, taču Girmess, kā publiski zināms, naudu AirBaltic vēl nav iemaksājis. Kā DB 11.02.2016. intervijā atzina jaunais satiksmes ministrs Uldis Augulis, situācija būšot visai sarežģīta, ja investora solītā nauda tomēr aviokompānijā neparādīšoties.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/225BBD3F-B632-4C10-81B9-14EAF2847F81/