KALERGI PLĀNS jeb Eiropas demontāža

Kalergi (1903-1987) savā 1925. gadā izdotajā grāmatā “Praktiskais ideālisms (Praktischer Idealismus) deklarēja, ka nākotnes “Eiropas Savienoto Valstu” tautu neveidos esošās Vecā Kontinenta tautas, bet sava veida dzīvnieciski zemcilvēki, kas būs selekcionēti rasu sajaukšanas rezultātā. ” Kalergi pilnīgi atklātā valodā pavēstīja, ka “Eiropas tautas jāsakrusto ar Āzijas rasēm un krāsainajiem, lai radītu multietnisku pūli, kas ir bez kādas identitātes un ir valdošajiem viegli vadāms. “Nākotnes cilvēks būs jauktu asiņu cilvēks. Senajiem ēģiptiešiem ļoti līdzīga nākotnes eiraziātu-negroīdu rase tautu dažādību aizvietos ar indivīdu dažādību.”
Austriešu rakstnieks Gerds Honsiks apraksta Kalergi plāna būtību:
Kalergi plāns sludina atteikšanos no tautu pašnoteikšanās tiesībām ar tam sekojošu nāciju iznīcināšanu ar etnisku separātisma kustību vai alloģeneiskas (ģenētiski atšķirīgas) masveida imigrācijas palīdzību.
“Lai elite varētu pārvaldīt Eiropu, homogēnās tautas tiek pārveidotas par jauktu rasi, kas sastāv no baltajiem, melnajiem un aziātiem. Kalergi iedomājās šos metisus kā ļaunus un neticīgus un pastāvēja uz to, ka elitei apzināti jārada tādi metisi, lai nodrošinātu savu virskundzību.”
Šī elite vispirms iznīcinās demokrātiju – tautvaldību. Tad tā iznīcinās tautu ar jauktām laulībām, tādējādi balto rasi nomainot ar viegli vadāmu metisu rasi. Atmetot principu par vienlīdzību visiem likuma priekšā, aizliedzot minoritāšu kritizēšanu, sodot par jebkādu tām adresētu kritiku un aizsargājot minoritātes ar speciāliem likumiem, masas tiks apspiestas.Viņa laikā politiķi ieklausījās Kalergi teiktajā – bankas un prese balstījās uz viņa idejām, bet ASV izlūkdienests finansēja viņa projektus. Eiropas tagadējie politiskie vadītāji zina, ka Kalergi bija Eiropas Savienības autors. Kaut arī tas nav zināms sabiedrībai un nav mācīts skolās, Kalergi ir tēvs Māstrihtai un multikulturālismam, kas eiropiešiem iepotē pienākumu paciest un bez ierunām pieņemt viņa piesauktos ‘zemcilvēku’ migrantus.Kaut arī par viņu nav rakstīts nevienā skolas grāmatā, viņa idejas tika izmantotas kā pamatprincipi mūsdienu Eiropas Savienībai. Viņa ideja, ka Eiropas tautas jāsajauc ar melnajiem un aziātiem, lai iznīcinātu eiropiešu identitāti un radītu vienu amorfu metisu rasi, ir ielikta mūsdienu minoritāšu aizsardzības un integrēšanas politikas pamatā. Slēpta zem humānisma maskas, šī politika ir vērsta uz lielāko [baltās rases] genocīdu cilvēces vēsturē. Viņam par godu tika radīta Kudenhova-Kalergi balva. Katru otro gadu šo balvu piešķir eiropiešiem, kas ir izcēlušies ar Kalergi noziedzīgā plāna centīgu pildīšanu – tādiem, kas ir līdzīgi [Vācijas kanclerei] Angelai Merkelei un Hermanam van Rompejam [agrākajam Beļģijas premjerministram un Eiropas Padomes pirmajam prezidentam]. [Balto] genocīds ir pamatā arī ANO laipnās uzņemšanas politikai attiecībā uz miljoniem imigrantu, lai kompensētu Eiropas zemo dzimstību. 2000. gada janvārī publicētajā ANO ziņojumā “Aizvietojošā migrācija: risinājums sarūkošām un novecojošām populācijām” teikts, ka Eiropai līdz 2025. gadam būs nepieciešami 159 miljoni (!) imigrantu. Var tikai pabrīnīties, kā to toreiz varēja tik precīzi izkalkulēt, ja nebija jau sīki izstrādāts imigrācijas plāns. Pilnīgi skaidrs, ka Eiropas zemo dzimstību viegli varētu paaugstināt ar piemērotiem atbalsta pasākumiem ģimenēm. Tik pat skaidrs, ka Eiropas ģenētisko mantojumu nevar nosargāt ar neeiropiešu imigrantu ievešanu. Masveida imigrācija, tieši pretēji, tikai paātrinās eiropiešu izzušanu. Tādējādi masveida imigrācijas vienīgais nolūks ir pilnīgi denaturēt tautas, pārvēršot tās par indivīdu kopumu bez jebkāda etniska, vēsturiska un kultūras satvara. Īsi sakot, Kalergi plāns ir bijis un vēl arvien ir pamatā Eiropas valdību piekoptajai masveida imigrācijas politikai, kas tiek īstenota par Eiropas tautu genocīda cenu.
NOSLĒGUMS
Ja mēs Eiropā paskatāmies apkārt, redzam, ka Kalergi plāns tiek pilnībā īstenots. Mums priekšā stāv Eiropas trešā “pasaulizēšana” – “Jauna Civilizācija”, kas balstīsies uz multikulturālisma misionāriem un veidosies no mums uzspiestām milzīgām afrikāņu un aziātu ordām. Ik gadu laulības starp baltajiem un melnajiem un citas jauktās laulības jau rada tūkstošiem jauktu rasu indivīdu – “Kalergi dēlus”. Zem dubulta dezinformācijas un humānisma propagandas spiediena eiropiešiem māca noliegt savu izcelsmi, noliegt savu etnisko identitāti. Globalizācijas idejas aizstāvji mūs mudina atteikties no mūsu identitātes, liekot šo atteikšanos uzskatīt par progresīvu un humānu rīcību un cenšas mūs pārliecināt, ka turēšanās pie mūsu etniskās un kultūras identitātes ir “rasisms”.Redzams, ka tie grib mūs visus padarīt par akliem, nedomājošiem patērētājiem. Šajos laikos vairāk nekā jebkad nepieciešams atmaskot šos sistēmas melus, lai iedegtu pretošanās garu Eiropā. Uztieptā integrācija ir līdzvērtīga genocīdam.
…Info avots: kristineliepina.1s.lv/391-kalergi-plans-/
“Jo tālāk uz austrumiem būs brīvība, jo drošāk būs vidū.”.
(Otto fon Habsburgs)
Paneiropas Ūnija ir kustība par vienotu Eiropu, kas gadu gaitā vairākkārt devusi impulsus Eiropas vienotības nostiprināšanai, uzsverot, ka Eiropas politikai jābūt orientētai uz vienotību, kā politiskajā, tā ekonomiskajā un kultūras jomā.
1922. gada 15. novembrī Starptautisko Paneiropas Ūniju dibināja grāfsRihards Kūdenhovs Kalergi.
Kopš 1922. gada tajā darbojušās tādas izcilas personības kā Alberts Einšteins, Francijas Ārlietu ministrs Aristīds Briāns, kurš savulaik bija Paneiropas Ūnijas goda prezidents, rakstnieki Tomass Manns un Francis Verfels, jaunais Ķelnes birģermeistars (mērs) Konrāds Adenauers, un students no Vīnes, nākamais Austrijas Kanclers Bruno Kreiskis, kurš tolaik bija Paneiropas Vīnes nodaļas vadītājs. Starp nozīmīgākajiem pēckara gadu Paneiropas biedriem minami Bavārijas Federālās zemes premjerministri Alfonss Gopels un Francis Jozefs Štrauss, Francijas Prezidents Žoržs Pompidū, Francijas premjerministrs Reimons Barē un spāņu filozofs Salvadors de Madariaga.
Tā sauktā Trešā Reiha laikā Paneiropas Ūnijas darbība bija aizliegta. Paneiropas dibinātājam grāfam Kalergi un viņa sekotājam Otto fon Habsburgam, kurš vēlāk kļuva par Starptautiskās Paneiropas Ūnijas prezidentu, nācās emigrēt uz ASV. Pēc Otrā Pasaules kara Rietumeiropā Paneiropas Ūnijas darbība atsākās un tā aktīvi iesaistījās tādu Eiropas institūciju kā Eiropas tirdzniecības savienības (kopējā tirgus) un Eiropas Savienības izveidē. Eiropas valstīs, kurās pastāvēja komunistiskais režīms, šī organizācija vēl aizvien bija aizliegta, taču tā turpināja pastāvēt kā sabiedriska pagrīdes kustība. Līdz 1989. gadam Otto fon Habsburga vadībā Paneiropas Ūnija iestājās par Vācijas atkalapvienošanos, Centrālās un Austrumeiropas valstu pašnoteikšanās tiesībām un visas Eiropas vienotību. Uz Austrijas un Ungārijas robežas tika organizēts, tā sauktais, Paneiropas pikniks, kurā 661 vācietis no Vācijas Demokrātiskās Republikas padarīja par iespējamu “bēgšanu uz brīvību”. Šai sekoja citas lielas demonstrācijas, kas veicināja “dzelzs priekškara” krišanu un Eiropas apvienošanu.
Šodien Paneiropas kustībā darbojas dažādu vecumu un tautību cilvēki, kuri iestājas par politiski, ekonomiski un militāri vienotu un kulturāli daudzveidīgu Eiropu, kurā valda tiesiskums, miers, brīvība un kristīgās vērtības, kā tas definēts Paneiropas 1996. gada programmā.
Paneiropas Ūnijas principi ir:
brīva subsidāra
Eiropa
kristīga vienota
Paneiropas Ūnija iestājas par Eiropas integrāciju iekšējās un ārējās drošības jomā, kā arī par Eiropas Savienības tālāku paplašināšanos austrumu virzienā un visa kontinenta stabilitātes panākšanu. Tā iestājas par Eiropas pozīcijas nostiprināšanu NATO un tālāku globalizāciju un par vienotu un pārliecinošu Eiropas Savienības darbību starptautiskajā politikā.
Jau 80 gadus šī bezpartejiskā kustība darbojas gandrīz visās Eiropas valstīs, ieskaitot Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis, to vidū arī Latviju.
…Info avots: http://www.paneuropa.org/~lv/paneu_vesture_kalergi.html