Nīderlandes prezidentūra atspēkos eiroskepsi, atrisinās bēgļu krīzi?

Nīderlandes prezidentūra: atspēkot eiroskepsi, atrisināt bēgļu krīzi
2016.gada 20.janvāris.
Informāciju sagatavoja Signe Znotiņa-Znota, Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā.
“Mums ir jāsniedz konkrēti, redzami rezultāti, kas atspēkotu visā Eiropā augošo skepticismu. (..) Dalībvalstu solījumu un vienošanos pildīšanai tagad būtu jākļūst par Eiropas normu. Vienošanās paliek vienošanās”, teica Nīderlandes premjers Marks Rute Nīderlandes prezidentūras uzsākšanas debatēs trešdien.
Rute norādīja, ka daudzi jaunieši ES uzskata galvenokārt par nepamatotu iejaukšanos viņu dzīvēs, un ES priekšrocības viņu ikdienā īsti nav redzamas. “Eiropai jākļūst nozīmīgai cilvēku ikdienas dzīvēs. Un nākamo pāris mēnešu laikā Nīderlande palīdzēs to sasniegt”, viņš teica.
Runājot par bēgļu krīzi, Rute norādīja, ka solījumi Turcijai ir jāpilda ātri, lai atslogotu ES ārējo robežu. Viņš uzsvēra, ka bēgļu uzņemšanas apstākļi ir jāpadara droši, lai atjaunotu kontroli pār to, kas notiek uz ārējās robežas, īpaši Grieķijā, izvietotu “uzņemšanas punktus” un sakārtotu bēgļu reģistrāciju. “Pašreizējie bēgļu pieplūduma apjomi nav ilgstoši uzturami. Mums sāk pietrūkt laika. Turpmākajās sešās līdz astoņās nedēļās krasi jāmazina bēgļu pieplūdums”, viņš teica.
Citas prezidentūras prioritātes ir izaugsmes stimulēšana, eirozonas stabilitāte, vienotā digitālā un pakalpojumu tirgus saliedēšana, kā arī samazināt pārmērīgo regulējumu, kas ierobežo iedzīvotājus un uzņēmumus.
Lielākā daļa EP politisko grupu līderu kā prioritāti arī minēja bēgļu krīzi – Manfrēds Vēbers no Eiropas Tautas partijas grupas, liberāļu līderis Gijs Ferhofštads un citi teica, ka Eiropas Parlaments ir gatavs pasteidzināt likumdošanas procesus, lai pieņemtu Komisijas priekšlikumu par Eiropas Robežu un krasta apsardzes dienesta izveidošanu.
Viņi mudināja ES dalībvalstu ministrus nodrošināt solīto 3 miljardu eiro finansējumu Turcijai, lai cilvēki pārstātu no tās bēgt.
Džanni Pittella no S&D aicināja Nīderlandes prezidentūru beidzot panākt to, ka spēkā stātos ilgi gaidītā noguldījumu garantijas sistēma, un atbalstīt uzņēmējdarbības nodokļa reformu ES, lai daudznacionālie uzņēmumi nodokļos maksātu taisnīgu daļu no gūtās peļņas.
Sijeds Kamals no Konservatīvajiem un reformistiem piekrita prezidentūras ekonomiskajām un birokrātijas mazināšanas prioritātēm un aicināja veidot kapitālu tirgus savienību. Marsels de Grāfs no “Nāciju un Demokrātijas Eiropa” iebilda pret vienošanos ar Turciju bēgļu jomā, sakot, ka Eiropas trīs miljardi nonāks “Ankaras briesmoņa kabatās”. Viņš ieteica Rutem doties atpakaļ uz Hāgu un noslēgt robežas.
Papildinformācija
• Pilnas debašu videoieraksts šeit (20.01.2016)
• Nīderlandes premjera Marka Ruttes uzruna:
http://www.eu2016.nl/documenten/publicaties/2016/01/20/speech-by-prime-minister-mark-rutte-of-the-netherlands-to-the-european-parliament-20-january-2016
• Nīderlandes prezidentūra Eiropas Savienības Padomē:
http://epthinktank.eu/2016/01/19/the-netherlands-presidency-of-the-council-of-the-eu/
• Nīderlandes prezidentūras prioritātes:
http://epthinktank.eu/2015/12/22/priority-dossiers-under-the-dutch-eu-council-presidency/
• Adio un video materiāli:
http://audiovisual.europarl.europa.eu/Page.aspx?id=2493
Papildu informācija:
Signe Znotiņa-Znota,
EP preses sekretāre Latvijā,
Tālr.: + 371 26440185
E-pasts: signe.znotina-znota@europarl.europa.eu
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/C6459206-F288-418E-9D83-6761A2CD9C3F/