Latvijā bēgļu krīze atvērusi naida slūžas

Aļona Zandere
Jaunākās tendences liecina, ka cīņai pret naida kurināšanu internetā nākotnē būtu jāpievēršas krietni nopietnāk. Agrāk asās domstarpības visuzkrītošāk izpaudās diskusijās starp krieviem un latviešiem, savukārt tagad, aktualizējoties jauniem notikumiem pasaulē un Eiropā, aizvien jūtīgāks kļūst bēgļu jautājums.
Pagājušajā nedēļā kāds jaunietis savā Facebook profilā bija ievietojis paziņojumu, kurā pārējos sociālā tīkla lietotājus aicināja “brutāli salauzt imigrantus”, kas it kā tiek izmitināti Tukumā, Slocenes ielā. Komentāros šim aicinājumam bija liela atsaucība, kāds piebalsoja, ka “bailes iedzīt vajadzētu, lai neatkārtojas Ķelne 2”. Redzot aktīvo diskusiju, sašutuma vilnis par šādu nodomu pāršalca sociālos tīklus, un jaunietis operatīvi tika nodots Drošības policijas (DP) rokās. Pret viņu ir sākts kriminālprocess par naida kurināšanu, un patlaban turpinās pirmstiesas izmeklēšana.
To, ka naida kurināšanas gadījumu skaits aug, apliecina arī skaitļi. 2014. gadā par to sākti trīs kriminālprocesi, liecina DP darbības publiskais pārskats. Pērn šādu kriminālprocesu skaits pieaudzis jau līdz desmit. Šeit gan nav iekļauti dati tieši par bēgļiem, jo, kā norāda DP, termini “bēglis” un “imigrants” neietver reliģisku, etnisku vai nacionālu grupu, līdz ar to šos gadījumus izskata pēc cita Krimināllikuma panta, un tas ir Valsts policijas kompetencē.
“Līdz ar bēgļu tēmas aktualizēšanos arī virtuālajā vidē tai pievērsta pastiprināta uzmanība. Ņemot vērā, ka sabiedrības domas šajā jautājumā ir atšķirīgas, viedokļu dažādība izpaužas arī komentāros internetā,” secina DP pārstāve Līga Pētersone. DP ir konstatējusi atsevišķus aicinājumus uz vardarbību, taču par apzināti organizētu radikālu viedokļu izplatīšanu nekas neliecinot. “Šobrīd nav pamata uzskatīt, ka atsevišķi komentāri internetā varētu radīt reālus draudus noteiktām sabiedrības grupām vai sabiedrībai kopumā,” viņa saka.
Agresivitātes indeksu ir pētījis arī Tiesībsarga birojs. Tiesībsargs Juris Jansons Dienai atklāj, ka pērn no visiem negatīvajiem interneta komentāriem apmēram 5% bijuši ļoti naidīgi. Viņš gan īsti nevēlējās atbildēt, vai agresivitātes izpausmes tiek kontrolētas pietiekamā līmenī, tomēr secinājums ir radies par sabiedrību kopumā – tā kļūst neiecietīgāka. Lielākoties tas ir saistīts ar patlaban notiekošo Eiropā. “Situācija saistībā ar bēgļiem ir tik ļoti sakāpinājusies, ka sasniegusi kulmināciju. Katru dienu, atverot kādu ziņu portālu, mēs redzam, cik daudz vietas šim tematam tiek veltīts. Liela nozīmē ir varas pārstāvju viedokļiem. Agresivitātes indeksa pētījums parādīja, ka naida kurināšana augstu pakāpi sasniedz tajos brīžos, kad politiķi nāk klajā ar paziņojumiem, kas no retorikas viedokļa ir tādi gana nepārdomāti,” norāda tiesībsargs.
No psiholoģiskā viedokļa agresija internetā ir diezgan viegli izskaidrojama. Psiholoģe Līga Bernāte uzskata, ka daļai cilvēku kļūst vieglāk dzīvot, ja viņi ir kaut ko sadalījuši labajos un sliktajos. “Tas, protams, norāda uz cilvēku zināšanu līmeni, emocionālo veselību un inteliģenci. Uz sliktajiem, svešajiem ir vieglāk dusmoties, pret viņiem vieglāk izgāzt savu agresiju nekā pret savējiem, labajiem. Ir grūti atzīt savu tumšo pusi, vieglāk to ir piedēvēt citiem, īpaši, ja to var izdarīt virtuāli, turklāt vēl anonīmi. Tas ir pilnīgi atšķirīgi, nekā pateikt kaut ko kādai konkrētai personai, esot ar to kontaktā, aci pret aci,” skaidro psiholoģe, norādot uz atbildības sajūtu, kas virtuālajā vidē cilvēkiem liekas esam krietni mazāka.
Visu Aļonas Zanderes rakstu Iecietības pārbaudījums lasiet pirmdienas, 18.1.2016, laikrakstā Diena!
…Info avots: http://www.diena.lv/latvija/zinas/beglu-krize-latvija-atverusi-naida-sluzas-14126468

Kāds jaunietis savā Facebook profilā pavisam nesen bija ievietojis aicinājumu “brutāli salauzt imigrantus”, kas it kā tiek izmitināti Tukumā. Komentāros citi sociālā tīkla lietotāji nekautrējoties tam piebalsoja.