Savējiem siventiņiem “lēņu muižās treknākās siles”!

Tie paši trīs vai tomēr citi siventiņi
Līva Melbārzde, galvenā redaktora p.i.
Pats interesantākais jaunās valdības tapšanas procesā būs vērot, kā savu seju centīsies saglabāt varas zaudētāji
Daļai varbūt par pārsteigumu, bet daļai ļoti gaidīti Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunās valdības veidošanu un vadīšanu uzticējis ZZS pārstāvim – politikā gana rūdītajam Mārim Kučin- skim. Jāsaka, ka kopš premjera Induļa Emša laikiem tālajā 2004. gadā ZZS pirmo reizi atkal ir atgriezusies politiskā līdera pozīcijā, jo līdz šim šī partija gana komfortabli jutās otrā plāna lomā vai pat mērenā opozīcijā. Taču tagad tai nāksies uzņemties atbildību par valsts kursu, lai gan, kā jau es savā iepriekšējā komentārā rakstīju, šo kursu tikai daļēji var saukt par jaunu, jo no iepriekšējā mantojuma un tā radītajām problēmām arī M. Kučinska vadītais Ministru kabinets nekur dēties nevarēs.
Loģiski, ka bez saviem ministriem visās svarīgajās jomās nedz iecerētais kurss, nedz situācija kopumā politiski sabiedriskajā arēnā nav īsti kontrolējama. Tāpēc tagad būs interesanti skatīties uz jau sākušos atbildības jomu sadali un pārdali. ZZS jau izteikusies, ka komplektā ar premjera amatu sev tradicionāli redz arī finanšu ministra posteni, kā arī gribētu satiksmes ministra portfeli, kas varētu tikt šo amatu jau kādreiz ieņēmušajam Uldim Augulim. Tāpat M. Kučinskim simpatizējot partijas biedra, veselības ministra Gunta Belēviča uzsāktās reformas, kam līdz ar to ir lielas izredzes savu posteni saglabāt. Lielais nezināmais visā šajā kontekstā ir tas, kā izgrozīsies varu pēc būtības zaudējusī Vienotība, jo no Saeimas pienākošās ziņas liecina, ka M. Kučinska Ministru kabinets gūtu pietiekamu parlamenta atbalstu arī bez Vienotības balsīm. Interesanti arī, kam tiks samērā smagais ekonomikas ministra portfelis – vismaz kuluāros tas jau ticis pielāgots Latvijas Reģionu apvienības līdera Mārtiņa Bondara rokai. Izskatās, ka Nacionālā apvienība savas esošās pozīcijas arī jaunajā valdībā varētu saglabāt.
Savukārt Vienotība, kuras cilvēki pēdējos septiņus gadus ir bijuši pie valsts stūrēšanas, šobrīd jau var diezgan bažīgu vaigu raudzīties uz savu «septiņu trekno gadu» beigu fāzi. Tā teikt, ballīte ir beigusies un tagad ir jāmazgā trauki jeb jāizšķiras, kur un kādā veidā jaunajā situācijā vispār būt, iezīmējoties arī gana reālam šīs partijas sašķelšanās scenārijam. Šī izšķiršanās ilggadējai varas partijai ir tiešām smaga, kā, nezaudējot seju, par kaut kādām ietekmes sfērām tomēr vēl pacīnīties. Skaidrs, ka politiskais spēks, kas pēc paša vārdiem ir glābis valsti situācijā, kad «vara bija nomesta pie kājām», iet opozīcijā tomēr nevēlas, tāpēc tagad liela māksla tiks ieguldīta izmisuma slēpšanas manevros un tamlīdzīgos cirka trikos. Katrā ziņā iespēja uzsvaru maiņai ir dota, lai gan nevar izslēgt, ka jaunās valdības tapšanas procesā savu vārdu vēl pateiks arī kādas ietekmīgas iestādes vai dienesti.
…Info avots: http://www.db.lv/viedokli/db-viedoklis/db-viedoklis-tie-pasi-tris-vai-tomer-citi-siventini-443907
Āboltiņa par Vējoņa izvirzīto premjera kandidātu: Vieglāk ir nominēt savējo
Rīga, 14.janv., LETA. Partijas “Vienotība” līderi Solvitu Āboltiņu nepārliecina Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa apgalvojumi par apsvērumiem, kāpēc viņš premjera amatam nominējis paša kādreiz pārstāvētās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvi Māri Kučinski. “Vieglāk ir nominēt savējo,” par Vējoņa izvēli šorīt LTV izteicās politiķe.
Āboltiņu īpaši nepārliecina Vējoņa apgalvojumi, ka Kučinskim bijusi labāka darba programma nekā “Vienotības” kandidātam Kārlim Šadurskim. Pēc politiķes vārdiem, šādi prezidenta apgalvojumi šķiet ļoti dīvaini, jo “Vienotība” jau pirmajā tikšanās reizē ar prezidentu iepazīstinājusi ar detalizētu savu darba plānu, kurā iekļauti svarīgākie uzdevumi, kuriem principā piekritušas arī citas partijas. “Man nav skaidrs, kāpēc viedoklis tika mainīts, un Vējoņa skaidrojumi mani nepārliecināja,” piebilda deputāte.
Politiķe atzīmēja, ka politiskajās diskusijā snovērojusi tieši pretējo – valdības veidošanas sarunās pamatā dominējusi “sarkano līniju” vilkšana par amatiem un personālijām, nevis runas par darbiem. Arī tagad ZZS ultimatīvi uzstājot uz Satiksmes ministrijas iegūšanu savā pārraudzībā. Arī premjera amata kandidāta izraudzīšanās process nonācis prezidenta rokās, jo partijas sākušas mētāties ar ultimātiem par vēl neizvirzītiem kandidātiem, nevis dēļ diskusijām par darāmajiem darbiem.
Āboltiņa prognozēja, ka arī tālākās sarunas par valdības izveidošanu būs smagas un nav gaidāms, ka tās beigsies ātri.
Kā ziņots, Vējonis ir skaidrojis, ka ZZS premjera amata kandidāta Kučinska priekšrocības pār “Vienotības” kandidātu Šadurski bija skaidrāks valsts attīstības redzējums un lielāka iespēja izveidot koalīciju.
Vējonis atgādināja, ka viņš bija definējis kritērijus, kuriem jāatbilst Ministru prezidenta amata kandidātam un prioritāros uzdevumus. Tiekoties ar premjera amata kandidātiem, viņš uzklausījis redzējumu par valdības darbu, kādas ir viņu vīzijas, un secinājis, ka abi kandidāti ir spēcīgi, taču Kučinska priekšrocības esot skaidrāks valsts attīstības redzējums un lielāka iespēja izveidot koalīciju, lai arī nevienam kandidātam droša atbalsta nav.
Tāpat Kučinskis esot virzīts, jo viņu atbalsta apvienība – ZZS, kas līdz šim esot demonstrējusi konsekventu darbu un spēju koleģiāli risināt problēmas. Prezidents ir pārliecināts, ka Kučinskis būs spējīgs savākt balsu vairākumu Saeimā, ņemot vērā ZZS un VL-TB/LNNK atbalstu.
Prezidents uzsvēra, ka “Vienotībai” valdībā būtu jābūt, lai arī nebarot izslēgt viņu aiziešu opozīcijā. Pēc Vējoņa vārdiem, politiskā loģika sakot, ka “Vienotības” aiziešana opozīcijā nozīmēšot vēl lielāku partijas sašķelšanos, un, ja partiju esot vēlme saglabāt, tad būtu jārunā par dalību valdībā.
Taujāts, kāpēc viņš mainījis savu viedokli, ka varas līdzsvara dēļ premjera amats jāuztic “Vienotībai”, Vējonis apgalvoja, ka nav teicis, ka tā būtu jābūt obligāti. Vējonis arī bija mainījis nostāju un uzsvēra, ka ir visas valsts prezidents, nevis tikai vienas partijas – ZZS – pārstāvis, sekojoši viņš esot vērtējis premjera amata kandidātu vīzijas, neskatoties, kādai partijai viņš pieder.
Pirmie uzdevumi Kučinskim būšot sākt Eiropas Savienības naudas apguvi, pabeigt izglītības reformas, veikt reformas veselības jomā, stiprināt drošības jautājumus.
Vējonis atzina, ka politiskajās konsultācijās visas partijas pieskārušās pie jautājuma par Saeimas atlaišanu, bet visi bijuši vienprātīgi, ka partijas Saiemā spēj izveidot valdību un parlamenta atlaišana nav nepieciešama. Tā ir partiju politiska izšķiršanās, izteicās Vējonis, atzīmējot, ka Saeimas atlaišana nozīmētu būtisku politiskā spektra izmaiņu parlamentā, kas “nebūtu tas labākais”.
….Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/D1491496-0D81-4E87-9455-D69D93C8D489/