ES fondu naudas sadali piesedz ar “galma virtuves stāstiņiem”

Egons Mudulis, DB žurnālists, 7.1.2016
Topošās valdības personāliju apspriešana atstājusi novārtā būtiskas naudas līdzekļu izlietojuma detaļas
Partiju pārstāvju, politikas ekspertu, žurnālistu un visu citu jaunās valdības veidošanas procesā ieinteresēto publiskajās diskusijās dominē vienas vai otras personas piemērotības vētīšana – der vai neder augstākajam izpildvaras amatam. Tomēr dažādu kandidātu personiskajām īpašībām, kā arī tam, vai viņi ir pieņemami paša partijai, koalīcijas partneriem, dažādām organizācijām vai konkrētām personālijām, nevajadzētu būt teju vienīgajai sarunu tēmai. Atsevišķu netīkamu rakstura iezīmju (Solvitas Āboltiņas gadījumā) vai negatīvu attieksmi izraisošu biogrāfijas faktu un uzņēmēju noraidošās attieksmes (Jāņa Reira gadījumā) fonā paliek vismaz sabiedriskajā telpā neapspriesti gan biznesam, gan iedzīvotājiem svarīgi jautājumi.
Runa, protams, ir par naudu, jo neba tikai aiz plikas vēlmes kalpot tautai (šādus altruisma gadījumus, protams, izslēgt nevar) kāds raujas amatā. Nevar noliegt, ka daudzi, tostarp Valsts prezidents Raimonds Vējonis, jau zvanījuši trauksmes zvanus par Eiropas Savienības fondu līdzekļu iespējamiem zaudēšanas riskiem, valdībai nespējot sagatavot attiecīgos normatīvos aktus. Taču svarīgi ir ne tikai pie šīs naudas tikt, bet arī tas, kā tieši 4,4 miljardi eiro tiks sadalīti vai, vēl konkrētāk, – kurš tos «apgūs». Skaidrs, ka ne tikai Vienotībai, bet arī Zaļo un zemnieku savienībai, piemēram, satiksmes ministra amats ir iekārojams kaut vai tikai pieejamo 1,3 miljardu eiro fondu naudas dēļ. To, kā šie līdzekļi tiks sadalīti un kam tie būs pieejami (pat «pareizi» uzrakstīti konkursa nosacījumi daudz ko var izšķirt), spēj ietekmēt gan valdības vadītājs, gan attiecīgās nozares ministrs. Līdz ar to ir svarīgi saprast, vai potenciālais amata ieņēmējs pats būs lēmumu pieņēmējs ar skaidriem savas darbības mērķiem, vai atkal kāds, kurš mēģinās «sērfot» neskaitāmo interešu vējos. Transporta nozarē šādas niedres vējā vai savējo (tostarp partiju sponsoru) interešu bīdīšana nākotnē var turpināt kaitēt gan komersantiem, gan iedzīvotājiem negodīgas konkurences un pārmaksātu projektu (nelietderīgi iztērētu līdzekļu) izskatā.
Tikai viens nozares piemērs par to, cik pretrunīgas intereses būs jāmēģina sabalansēt jaunajai valdībai. Par to, ka dzelzceļa infrastruktūras maksas apmēri Latvijā traucē valsts tranzīta koridora konkurētspējai, nu jau runā ne tikai kravu pārvadātāji, bet arī dzelzceļnieku arodbiedrība (LETA). Iesaistītajām pusēm gan ir dažāda izpratne par risinājumiem. Latvijas dzelzceļš un tā darbinieki labprāt redzētu pieklājīgu valsts līdzfinansējumu. Par to, ka vajadzētu būvēties mazāk un lētāk – kas būtu izdevīgi gan valsts budžetam, gan pārvadātājiem – tie gan nerunā, jo vieniem ir darbs, otriem – naudas «apgūšanas» iespējas. Tāpat koalīcijai – nu jau Saeimas gaiteņos Dzelzceļa likuma grozījumu izskatā – būs jātiek skaidrībā, kam tad īsti uzticēt dzelzceļa infrastruktūras maksas aprēķināšanas metodikas izstrādi, kā arī jomas regulatora funkcijas. Var tikai atgādināt DB jau pausto – transporta nozares vadībā (loģiski – arī premjera amatā) nepieciešami reizē gudri un drosmīgi cilvēki, nevis raustāmas lelles, kas īstenotu aizkulišu spēlētāju savtīgās naudas pārdales vēlmes.
…Info avots: http://www.db.lv/viedokli/db-viedoklis/db-viedoklis-novarta-palicis-naudas-sadales-jautajums-443541