Ļaunprātīga slepenība “pielaides” atteikumam

Nav noslēpums, ka specdienestiem – galvenokārt Satversmes aizsardzības birojam (SAB) un Drošības policijai (DP) – Latvijā ir dotas plašas pilnvaras noteikt, kurš pilsonis varēs ieņemt valsts augstākos krēslus (ieskaitot Valsts prezidenta un Ministru prezidenta amatu) un kurš – nē: bez SAB un DP izsniegtas augstākā līmeņa “pielaides valsts noslēpumam” šādā amatā nokļūt nav iespējams. Demokrātiskas un tiesiskas valsts aspektā nepieņemamākais ir tas, ka motīvi, kāpēc atteikta “pielaides” izsniegšana, atklāti netiek, tādējādi nostiprinot specdienestu visvarenību un nesamērīgi palielinot šā stāvokļa ļaunprātīgas – tostarp politiski motivētas – izmantošanas riskus. Kāpēc gan šo sistēmu nevērst pret konkurējošajiem spēkiem un “citādi domājošajiem” vispār?
Specdienesti rosās pa armiju un Zemessardzi. Izrādās, Nacionālajos bruņojos spēkos un Zemessardzē “pielaides noteikumi” attiecas arī uz ierindas sastāvu. Latvijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons atzīst, ka aizsardzības nozare vērtējot, kā “nodrošināt valstij nelojālu cilvēku nenokļūšanu Zemessardzē”. Garisons min piemēru, kad 2014. gadā kāds karavīrs ticis atstādināts, “ņemot vērā informāciju par viņa apšaubāmo lojalitāti valstij”, gan nepaskaidrojot, kas tiek uzskatīts par iemeslu “lojalitātes” apšaubīšanai un kādām metodēm šādi gadījumi tiek atklāti.
Taču kopumā situācija esot vērtējama kā laba, jo “visiem profesionālā dienesta karavīriem ir nepieciešama pielaide valsts noslēpumam, līdz ar to drošības iestādes rūpīgi viņus pārbauda”.
Laika gaitā cilvēki gan varot mainīt savu viedokli un uzskatus, tāpēc mēnesī no dienesta tiekot atvaļināts vismaz viens karavīrs, kurš “zaudējis pielaidi valsts noslēpumam”, bet iemesli tam varot būt dažādi. Garisons apstiprina, ka “precīzi iemesli pielaides zaudēšanai netiek un nedrīkst tikt atklāti”, tomēr nelojalitāte valstij neesot galvenais iemesls, kādēļ karavīriem dienests jāpamet.
Grūti iedomāties, ka līdzīga “tīrīšana” varētu notikt, piemēram, valstīs, kur karadienests ir vispārējs un obligāts, bet Latvijas specdienestu pārcentība dara uzmanīgu: zemessargiem “pielaide” patlaban nav nepieciešama, tomēr kopš pagājušā gada novērotā lielā iedzīvotāju atsaucība pievienoties šai bruņoto spēku struktūrai radot “jaunus izaicinājumus”, tāpēc “drošības iestādes un komandieri seko tam, lai dienestā nenokļūtu apšaubāmi cilvēki, kuriem ir pretēji mērķi. Mēs vērtēsim, kā nodrošināt to, lai Zemessardzē šādi cilvēki nedienētu,” sola Garisons – un tas jau ir nopietni, jo cita starpā praktiski legalizē “dosjē” vākšanu par ikvienu valsts iedzīvotāju.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/specdienesti-rosas-pa-armiju-un-zemessardzi