Koncertzāle Rīga un LZA – katrs savā ierakumu pusē

Aisma Orupe, 5.1.2016
Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un koncertzāles Rīga konflikts uzņēmis jaunus apgriezienus: nomniekam 1. janvārī atslēgta elektrība, liekot atcelt ieplānotos pasākumus. Abas puses neredz citu risinājumu, kā tikai turpināt tiesvedību. Pašlaik tās ir jau četras, bet pieļauts, ka tām sekos vēl citas.
Koncertzāles Rīga vadītājs Juris Millers uzskata, ka LZA vēlas panākt nomnieka maksātnespēju, lai tad varētu bez problēmām lauzt visus līgumus, neizmaksājot nekādas kompensācijas. Viņš gan varot teikt vienu LZA prezidentam: «Spārīša kungs, nesagaidīsiet!» Akadēmijas uzstādījums, ka līgums ir izbeigts, neatbilstot Civillikuma skaidrojumam. Tai gan ir tiesības to prasīt, taču līdz tiesas spriedumam LZA jāpilda visas tās saistības, kas atrunātas dokumentā. Tas attiecas arī uz komunālajiem pakalpojumiem – arī elektrības padevi. Turklāt – ja par apkuri tiešām iekrājies parāds, tad par patērēto strāvu viss esot samaksāts. Koncertzāle jau laikus esot vērsusies pie LZA valdes ar lūgumu pagarināt elektrības līgumu, kas pārrakstīšanās dēļ esot bijis noslēgts līdz 2014. gada 31. decembrim, kamēr pārējie līdz 2024. gadam. Juridisku finešu dēļ neesot iespējams to noslēgt pa tiešo ar Latvenergo, apejot LZA. Neizdevies arī vienoties ar LZA par iespēju nodrošināt īslaicīgu strāvas padevi. Sadales tīkli 30. decembrī gan devuši atļauju tā rīkoties, pieslēdzoties pie transformatora Gogoļa un Turgeņeva ielu stūrī, taču LZA prezidents Ojārs Spārītis esot iejaucies brīdī, kad visi kabeļi jau bijuši pievilkti, un izmantojis savas tiesības uzlikt veto. Taču nekas jau neesot beidzies – Krāslavas rajona tiesā (tā izvēlēta tāpēc, ka tur lietas var izskatīt ātrāk nekā Rīgā) tiek skatīta lieta par LZA rīcības tiesiskumu un par elektroenerģijas padeves atjaunošanu pilnā apmērā. Prasības nodrošinājums esot norma, kas tiek izmantota diezgan reti. Tiesas nelabprāt to darot, bet esot cerība, ka šajā gadījumā, izvērtējot telpas nozīmīgumu sabiedrībā un sabiedrisko labumu, tiesa būs koncertzālei labvēlīga. Viens no pagaidu risinājumiem varētu būt ģeneratoru izmantošana strāvas padevei, taču bez pastāvīga elektrības pieslēguma koncertzāle nevar darboties. Tuvākie pasākumi pašlaik pārcelti uz mēneša beigām, cerot, ka līdz tam izdosies situāciju atrisināt. Patiesībā pasākumi esot saplānoti līdz 2018. gada beigām un pārdoti «vairāki desmiti tūkstošu biļešu». Pērnā gada apgrozījumu gan J. Millers atturējās nosaukt, jo neesot vēl savilkti gali.
LZA ģenerālsekretārs Valdis Kampars teic strupi: tā kā nomas līgums ir lauzts, tad nevar būt nekāda runa par elektroenerģijas piegādes atjaunošanu. Akadēmija rīkojusies likuma rāmjos, un pieprasīt telpu atbrīvošanu ir loģisks solis, ņemot vērā, ka nomnieks mēnešiem nav maksājis par telpu īri un tagad ir iekrājies arī parāds par apkuri. Taču šobrīd visus strīdus ar koncertzāli risinot pieaicināta zvērinātu advokātu firma Borenius, kuras pārstāvis Sergejs Rudāns apliecināja: parādi iekrājušies milzīgi. Viņš arī akcentēja to, ka neesot skaidrs, kāpēc sākotnēji par nomu maksāts, bet tikai pēc dažiem mēnešiem J. Millers attapies paziņot, ka nemaksās, jo LZA taču esot jākompensē ieguldījumi, kuriem pat neesot dokumentāru pierādījumu. Turklāt – kompensācijas taču var saņemt, telpas nododot, nevis – kamēr pats nomnieks tās lieto. «Millers nevēlas vienoties par parādu samaksu, bet tikai iesaldēt situāciju un gaidīt tiesu, kas taču var vilkties vēl četrus piecus gadus. Pa to laiku nesaņemsim neko, un arī tad, ja uzņēmums bankrotēs, – neko neatgūsim. Tāpēc nevēlamies gaidīt, bet gribam, lai telpas atbrīvo nekavējoties,» norādīja S. Rudāns, piebilstot, ka LZA šantāžai nepadosies, bet arī rīkosies.
…Info avots: http://nra.lv/latvija/riga/159548-koncertzale-riga-un-lza-sava-ierakumu-puse.htm?utm_source=dlvr.it&utm_medium=facebook