Paveiktais tieslietu sistēmā komercvides sakārtošanā
Autors: Portāla www.reiderisms.com galvenā redaktore Ilona Bērziņa, 14.12.2015
Valsts kontrole atzinusi, ka valsts maksātnespējas procesos zaudējusi vismaz 434 miljonus eiro, starptautiski auditoru kompānija noradījusi, ka šī summa ir ievērojami lielāka – viens miljards eiro gadā. Tikuši pieminēti arī ilgie tiesvedības termiņi, lielais administratīvais slogs, un, visbeidzot, arī korumpētā sistēma. Jāatzīst, ka jebkuram no šiem skaļajiem ziņu virsrakstiem ir zināms pamatojums, zem katra no tiem atrodama kāda reāla lieta, un tāpēc pienācis pēdējais laiks skaidri pateikt: problēmas ir, tās tiek atzītas, atsevišķas no tām ir jau atrisinātas, bet pārējās gaida risinājumu.
Eiropas Komisijas 2015. gada Justice Scoreboard ziņojumā par tiesiskumu Eiropas Savienībā atzīts, ka Latvijas tiesu sistēmai ir viens no zemākajiem finansējuma līmeņiem starp dalībvalstīm. Ar 22 eiro lielu finansējumu uz vienu iedzīvotāju tieslietu jomā, mēs ierindojamies tikai 23. vietā. Ar šo summu mums jāspēj nodrošināt tiesiskumu visās tieslietu sistēmas iestādēs. Citās Eiropas Savienības dalībvalstīs šis rādītājs ir krietni lielāks.
Mediācija un šķīrējtiesas
Tanī pat laikā Latvija ir ierindota TOP 30 reitingā pasaulē to valstu vidū, kuras veikušas nozīmīgas reformas uzņēmējdarbības risināšanā un alternatīvās strīdu risināšanas metodes, proti, mediācijas ieviešanā. Pēc “Doing Business” indeksa Latvija 189 valstu konkurencē ierindota 22. vietā. 2015. gadā jau notikušas vairāk kā 250 sertificētu mediatoru konsultācijas, uzsākti vairāk kā 60 mediācijas procesi, no kuriem gandrīz puse pabeigta ar pilnīgu vai vismaz daļēju vienošanos. Jāatzīst, ka minēto gadījumu lielākā daļa vairāk skārusi ģimenes lietas, tomēr to skaitā ir arī pozitīvi beigušās komerclietas. Vai mediācijas process sevi attaisnojis, rādīs laiks, bet Saeimā noris darbs pie jautājuma, vai pēc attiecīga sertifikāta iegūšanas mediāciju varētu veikt arī zvērināti tiesu izpildītāji un zvērināti notāri.
Pērn mums bija 213 pastāvīgās šķīrējtiesas. Šobrīd, pamatojoties uz nozīmīgam grozījumiem šķīrējtiesu normatīvajā regulējumā, to skaits samazinājies līdz 83 šķīrējtiesām, un ir pamatotas cerības, ka tās spēs pacelt savu darbības latiņu pietiekami augstu, lai atjaunotos arī sabiedrības uzticība. Šķīrējtiesu skaita samazinājums ir pietiekami labs rādītājs, lai varētu teikt, ka šis institūts pēc zināmas krīzes perioda atkal var sākt attīstīties.
Tiesu noslodze un Tiesu namu reforma
Daudz tiek runāts par lietu izskatīšanas ilgumu Latvijas tiesās, un jāatzīst, ka mūsu tiesu noslodze ir ļoti dažāda. Tomēr lietu izskatīšanas termiņi samazinās. Būtiski samazinājumi ir Administratīvajā rajona tiesā, arī krimināllietās termiņi samazinās, tāpat civillietās Apgabaltiesas kā apelācijas instances tiesā vērojama termiņu samazināšanās. Kopējais termiņš no tā brīža, kad persona vēršas ar pieteikumu tiesā rajona instancē līdz nonāk līdz galējās instances nolēmumam, šobrīd ir pietiekami liels, tomēr ir cerība, ka gaidāmo reformu rezultātā šie termiņi turpināsies samazināties. Protams, Latvijai jādara viss iespējamais, lai šie termiņi būtu pēc iespējas īsāki un saprātīgāki. Tomēr gribu atzīmēt, ka kopējā tendence ir pozitīva.
Tiesu namu reformu atbalstījusi gan Tieslietu padome, gan arī Ministru kabinets. Šī reforma paredz pakāpenisku apgabaltiesu darbības teritorijā esošo rajonu (pilsētu) tiesu teritoriju apvienošanu. Nevienam nav mērķa kādā no mazajām pilsētām aizslēgt tiesu kā tādu. Mazajās pilsētās tiesu nami paliks, bet tie tiks apvienoti lielākos tiesu namos. Rezultātā tiesu priekšsēdētājiem būs iespējams izvēlēties no vairāk tiesnešiem, un nodrošināt nejaušības principu lietu sadalē. Tātad reformas mērķis ir nodrošināt tiesnešu specializāciju; lietu sadales nejaušību; novērst nevienmērīgu tiesu noslodzi; samazināt tiesvedības termiņus.
Jau reorganizētas Siguldas, Rīgas pilsētas Centra rajona un Jūrmalas pilsētas tiesas, kā nākamo reorganizācija gaida Latgales reģionu. Krāslavas un Preiļu rajona tiesām centrs būs Daugavpils tiesa, Balvu rajona un Ludzas rajona tiesām – Rēzeknes tiesa.
Tiesnešu specializācija un jau paveiktais
Runājot par tiesnešu specializāciju jāuzsver, ka Latvija nekādā gadījumā negatavojas atgriezties vēsturē, kad bija specializētas tiesas, piemēram, saimnieciskā tiesa. Mēs runājam par atsevišķu lietu kategoriju specializāciju. Piemēram, lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem no 2013. gada 1. jūlija tika nodotas Jelgavas tiesai, lietas par rūpnieciskā īpašuma tiesībām no 2015. gada 1. janvāra nodotas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai. Minētajās tiesās pirms tam notika īpašas apmācības, kuras vadīja Latvijas labākie speciālisti. Papildus tām apmācībām, kas tiek nodrošinātas visiem tiesnešiem, tiesu sistēmai piederīgajām personām plānots īstenot vēl papildus apjomīgas apmācības, piesaistot šim mērķim ES fondu finansējumu 11,8 miljonu eiro apmērā. Īpaši tas attiecas uz tik jūtīgām tēmām kā bērnu tiesību aizsardzība vai maksātnespējas joma. Jo bieži vien problēma nav likumā, bet gan tā piemērošanas praksē. Tikai tad, ja visas iesaistītās personas būs apguvušas vienu un to pašu mācību vielu, šī prakse vienādosies. Tas ir būtiski, jo bijuši gadījumi, kad vienā rajona tiesā pie vieniem un tiem pašiem lietas faktiskajiem apstākļiem lēmums kardināli atšķiras no citas tiesas nolēmuma, un rezultātā jāgaida Augstākās Tiesas lēmums protesta kārtībā, lai saprastu, kādā virzienā īsti jāvirzās.
Jāņem vērā, ka 40% no visām civillietām ir piekritīgas Rīgas pilsētas tiesām. Līdz ar to Rīga ir tā, kas veido šo tiesu praksi. Lai nebūtu tā, ka rajona tiesā tiesnesim varbūt tikai reizi dzīvē ienāk zināmas kategorijas lietas, šis tiesu nama koncepts un zināma tiesnešu specializācija palīdzēs novērst to, ka kādreiz, iespējams, pietrūkst zināšanas, lai konkrētajā lietā pieņemtu vistaisnīgāko lēmumu. Tieslietu ministrija ļoti nopietni strādā arī pie moderno tehnoloģiju un videokonferenču efektīvākas izmantošanas nodrošināšanas. Šobrīd visās tiesās ir vismaz viena ar videokonferences iekārtu aprīkota tiesas zāle, arī visas ieslodzījumu vietas ir aprīkotas ar vismaz vienu videokonferenču iekārtu. Šis resurss ir jāizmanto vairāk. Padarīto darbu skaitā jāmin arī tiesu sēžu kalendāru ieviešana, to audioieraksti, tiesu nolēmumu anonimizācija.
E-izsoļu ieviešana un Maksātnespējas likuma grozījumi
No šā gada 1. jūlija ieviestas e-izsoles spriedumu izpildes procesā, no 2016. gada 1. janvāra e-izsoles tiek ieviestas arī maksātnespējas procesā. Kādēļ tās bija vajadzīgas? Nereti nācās dzirdēt par gadījumiem, kad uz izsoli atnāk labi ģērbti vīri, un mēģina pierunāt pārējos dalībniekus atturēties no solīšanas, vai pat draud pielietot spēku. Rezultātā pirmajā izsolē īpašumu nenosola, otrajā jau ir lejupejošs solis, bet trešajā izsolē īpašumu pārdod par 10% no sākumcenas. Šī problēma bija pietiekami izplatīta, un ar e-izsoļu ieviešanu tā ir novērsta. Ieguvumi ir: godīga konkurence, anonimitāte, ērta lietošana (arī attālināti), lielāka atgūtā summa kreditoriem.
Savukārt grozījumi Maksātnespējas likumā un Civilprocesa likumā manā ieskatā atrisinājuši vairākas problēmas: izslēdz iespēju apiet nejaušības principu administratoru iecelšanai konkrētā lietā; novērš fiktīvo kreditoru ietekmi maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesā; stiprina parādnieka pienākumu savlaicīgi iesniegt maksātnespējas pieteikumu; veicina parādnieku līdzekļu atgūšanu kreditoru prasījumu apmierināšanai; novērš tiesiskās aizsardzības procesa ļaunprātīgu izmantošanu.
Ļoti plaši tika diskutēta administratora statusa reforma – vai maksātnespējas administratoram jābūt valsts amatpersonai? Šobrīd Saeima izšķīrusies par to, ka no 2016. gada 1. janvāra administratoriem noteikts valsts amatpersonas statuss, par šo jautājumu tiek gaidīts arī Satversmes tiesas vērtējums. Vēl viens būtisks grozījums ir, ka no 2015. gada 1. marta Sertificētu maksātnespējas administratoru asociācija piemēro visiem administratoriem saistošu Ētikas kodeksu, un asociācijai ir tiesības izskatīt jebkura sertificēta administratora ētikas pārkāpumu. Šis regulējums paredz – ja administrators pieļāvis būtisku ētikas pārkāpumu, viņam var atņemt sertifikātu. Plānota arī apjomīga reforma administratoru tiesiskā statusa un disciplinārās atbildības noteikšanai, atsevišķi priekšlikumi jau iesniegti Saeimai.
Komercvide, Intelektuālā īpašuma aizsardzība
Komerctiesību jomā no 2013. gada 1. jūlija spēkā ir tā saucamais “anti-reiderisma regulējums” Komerclikumā, ar kuru stājās spēkā vairākas būtiskas izmaiņas sabiedrības kapitāla daļu nodošanas regulējumā, kā arī noteikts ievērojami lielāks gadījumu skaits, kad uz korporatīvajiem dokumentiem nepieciešams notariāli apstiprināts paraksts. Mainīta arī dalībnieku reģistra vešanas kārtība un noteikta valdes locekļu atbildība saistībā ar izmaiņām dalībnieku reģistrā.
2015. gadā veikti grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā. Grozījumu mērķis ir samērīga tiesiskā regulējuma paredzēšana hipotekāro kreditoru interešu aizsardzībai, ja nekustamais īpašums tiek atsavināts sabiedrības vajadzībām, sabalansējot visu iesaistītu personu intereses, jo īpaši nekustamā īpašuma īpašnieka un hipotekārā kreditora intereses. Veikts arī Latvijas korporatīvās pārvaldības sistēmas atbilstības OECD principiem izvērtējums, un tiek plānota akciju sabiedrību regulējuma pārskatīšana, t.sk. OECD Korporatīvās pārvaldības principu ieviešanai.
Intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā pieņemts Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likums, kurš regulēs institucionālos jautājumus, procedūras un tiesiskās attiecības, ciktāl tās ir analogas rūpnieciskā īpašuma objektiem – izgudrojumu patentiem, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijām, preču zīmēm un dizainparaugiem. Tas ir jauns tiesiskais ietvarsrūpnieciskā īpašuma attīstībai un reģistrēto tiesību aizsardzībai. Izstrādātas arī “Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas pamatnostādnes 2015. – 2020. gadam”, kas paredz intelektuālā īpašuma attīstības plānu turpmākajiem pieciem gadiem. Savukārt plānota tiek Patentu valdes reorganizācija un Apelācijas padomes izveide.
Civilprocesa likums liek runāt taisnību
Likumdevējām nācās arī nostiprināt Civilprocesa likumā to, ka pusēm civillietā ir jāpauž patiesība. Civilprocesa likumā noteikts, ka puses, trešās personas un pārstāvji pārstāvamo vārdā sniedz tikai patiesas ziņas par faktiem un lietas apstākļiem. Ja kāda no pusēm tiks pieķerta melos, tiesai ir procesuālās sankcijas šādu personu sodīšanai. Tas pats attiecas uz zināmiem dokumentiem, uz kuru neparakstīšanu vai neiesniegšanu tiesa var savlaicīgi reaģēt, tādējādi nepieļaujot procesa vilkšanu garumā. Proti, no 2015. gada 26. maija spēkā esošie Civilprocesa likuma grozījumi tiesai dod iespēju atteikt pieņemt: neparakstītus un bez pilnvarojuma iesniegtus dokumentus; sūdzību, kad nav veikta valsts nodevas samaksa par blakus sūdzības iesniegšanu vai drošības naudas iemaksa par kasācijas sūdzības sniegšanu.
…Info avots: http://www.reiderisms.com/lv/paveiktais-tieslietu-sistema-komercvides-sakartosana/
