Latvijas terors: 400 000 emigranti un imigrantu mārketings

Raimonds Nipers: Mīts par zemākajiem nodokļiem.
Raimonds Nipers, Dagdas novada deputāts
26.marts 2015
Latvijā ir vieni no zemākajiem nodokļu ieņēmumiem pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Eiropas Savienībā (zemāki tie ir tikai Lietuvā un Bulgārijā). Arī darbaspēka nodokļi, pretēji bieži vien uzskatītajam, ir ļoti zemi — 13.7%, kamēr vidēji Eiropas Savienībā tie ir 20.1% no IKP. Latvijā ar šādiem nodokļu ienākumiem ir neiespējami valdībai nodrošināt tādas funkcijas, kādas tās ir attīstītajās valstīs. Tā uzsvēra deputāts Roberts Zīle, 14.janvārī notikušajā konferencē “Nodokļu politika Latvijā: iespējas un izaicinājumi”
Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā šobrīd ir 24,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Lincas universitātes (Austrija) ekonomikas profesora un ēnu ekonomikas eksperta Frīdriha Šneidera veiktie aprēķini. Valdības plānā ir izstrādāta ēnu ekonomikas ierobežošanas stratēģija.
 Bet nav neviena pētīta argumenta par ēnu ekonomikas cēloņiem. Ēnu ekonomikas  pamatcēlonis galvenokārt ir saistīts ar neveiksmīgo realizēto valsts ekonomisko politiku. Tās problēma ir valsts pārvaldes ekonomiskais analfabētisms. Tam  piemērs ir Finanšu ministrija, kas ir izdomājusi Latvijas  mītu par zemākajiem nodokļiem
Lavijā ir viena no sarežģītākajām  un neefektīvākajām nodokļu sistēmām. ES valstīs  piemēroto iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 23% apmērā, ko Latvijā sāk  piemērot no 75 Euro, ES valstīs sāk piemērot no ienākumiem, kas pārsniedz 2500 Euro un nodokļa likmi 39.5% apmērā,  ES valstīs  sāk piemērot  vidēji no ienākumiem virs 6000 Euro.
Eknomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) iesaka Latvijai ieviest progresīvā nodokļa sistēmu, Viens no būtiskākajiem ziņojuma secinājumiem – Latvijā ir nepieļaujami liels nodokļu slogs zemu atalgotam darbaspēkam.
Latvijas nodokļu sistēma ir regresīva, Latvijā neadekvātais   nodokļu lielums piemērojas 80% nodarbinātajiem bet 2% strādājošajiem,  kura alga mēnesī pārsniedz 4000 Euro, kuriem ES valstīs būtu  piemērojami ievērojami  lielāki nodokļi,  tad Latvijā šiem strādājošajiem piemērojas vēl  nodokļu atlaides.
Praktiski visās pasaules valstīs  ienākumiem  piemērojas progresīvā nodokļu sistēma,  izņemot postpadomju valstis, tai skaitā arī Baltijas valstīs, kur ienākumiem piemēro regresīvo  nodokļi. Valdība savu nekompetenci ekonomikā pierāda, propogandējot dogmu, ka  ieviešot progresīvo nodokļu sistēmu, iedzīvotajiem būs jāmaksā lielāki nodokļi. Var salīdzināt  Dāniju, kur ir it kā lielākie nodokļi Eiropas Savienībā ar progresīva nodokļu sistēmu un Latviju, kur ir regresīvā nodokļu sistēma. 
Dānijā, lai saņemtu uz rokas 1000 Euro, nodokļos ir jāsamaksā 229 Euro, Latvijā, lai saņemtu uz rokas 1000 Euro, nodokļos ir jāsamaksā 760 Euro. 
Vasts labklājības līmeni pamatā nosaka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamā minimuma apmērs – tā ir naudas summa, kas netiek aplikta ar nodokļiem. Valstis nosaka savu  iedzīvotāju  minimālo ienākumu lielumu iedzīvotāju pamatvajadzību nodrošināšanai.
Valdīa uzskata, ka iedzīvotāju  pamatvajadzību nodrošināšanai Latvijā pietiek ar neapliekamo  minimumu   75 Euro apmērā .Tai laikā 2013. gadā  Somijā bija – 1341 Euro,  Īrijā – 1252 Euro un zemākais neapliekamais minimums ir  Bulgārijā  – 65 Euro, ES valstīs tas ir vidēji 750 Euro mēnesī. Var pieņem par pamatu, ka valsts ekonomiskā atpalicība ir tieši saistīta ar neapliekamā no IIN minimuma lielumu. Ja Latvijā patēriņa un pakalpojumu cenas ir 80% no ES līmeņa, tad valstī neapliekamajam minimuma šobrīd  vajadzētu būt 500 Euro.
Lavijā, maksājot mēnesī valsts noteiktos 14 nodokļus no vidējas darba algas  740 Euro, vidēji strādājošajam indivīdam bez apgādājamiem, kopējais nodokļu slogs pārsniedz 70 %. Turklāt vēl pastāv 97 valsts un pašvaldības nodevas. No ekonomikas viedokļa, ka pie tik liela kopējā nodokļa sloga darba ņēmējiem 70% apmērā, budžeta ieņēmumi attiecīgi pret IKP sastāda tikai 30%. Par piemēru Zviedrijā kopējais nodokļu slogs sastāda 60%, līdz ar to ieņēmumi valsts budžetā sastāda 40%.
FM ekonomiskajam  analfabētismam  ir arī savi rezultāti, trešdaļa valsts valsts iedzīvotāju ir transformēti par trūkumcietējiem, iztikas līdzekļu nodrošināšanai  trešdaļa darbaspējīgo iedzīvotāju pameta valsti. Tāpēc jau tagad valdība bija spiesta paaugstināt pensionēšanās vecumu. Likumsakarīgi, ka pēc  Pasaules Bankas datiem par 2012. gadu, Latvijā ir viena no nekompetentākajām valsts pārvaldēm ES.
Valstī ieviestai lielais nodokļu slogs ir pamatā, lai uzturētu  lielāko un nekompetentāko ES,  valsts sektorā nodarbināto skaitu. Salīdzinot ar Vāciju, attiecībā pret valsts iedzīvotāju skaitu, valsts sektorā Latvijā ir trīs reizes lielāks darba vietu skaits  288 tūkstoši. Valsts pārvalde nav pelnošā struktūra, to uztur valsts kopprodukts. Kā valsts pārvalde tā arī pašvaldības ir bezjēdzīgi organizētas, tās strādā sevis uzturēšanai, tiek pieņemti likumi, kas nodrošinātu viņu eksistenci.
Neveicot strukturālas reformas valsts sektorā, valdība ik dienu izšķērdē ap trijiem  miljoniem Euro nodokļu maksātāju naudas. Salīdzinājumam, ja valsts sektorā nodarbināto skaitu samazinātu līdz ES līmenim, tad praktiski visiem pensionāriem varētu dubultot pensijas.
Ja pirms krīzes valsts budžetu, septiņu miljardu Euro apmērā, veidoja  850 tūkstoši privātajā sektorā un valsts uzņēmumos nodarbinātie, tad šobrīd šādu pašu budžeta lielumu uztur tikai 420 tūkstoši tiešo nodokļu maksātāju un  100 tūkstošu mikrouzņēmumos strādājošo.
Latvijā piemērotājs ekonomiskais terors, Eiropas valstīs nav iespējams, jo tur strādājošo intereses  aktīvi  aizstāv arodbiedrības un nevalstiskās organizācijas .Ar nožēlu jākonstatē ka Latvijā nav nevienas organizācijas kas aktīvi aizstāvētu valsts iedzīvotāju labklājību.
…Info avots: http://m.delfi.lv/article.php?id=45740396