11.12.2015
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome (LZTP) pieprasījusi zvērinātam tiesu izpildītājam Andrim Sladzam paskaidrojumus par viņa rīcību saistībā ar nekustamā īpašuma Rīgā, Uzvaras bulvārī 3a, Rīgā pārņemšanu jaunā īpašnieka valdījumā, aģentūru BNS informēja padomes priekšsēdētāja vietniece Iveta Kruka.
Viņa norādīja, ka, tiklīdz no Sladza tiks saņemti paskaidrojumi, LZTP atbilstoši normatīvajiem aktiem un tajos noteiktajai padomes kompetencei disciplināruzraudzības jomā izvērtēs zvērināta tiesu izpildītāja rīcību. Ja tiks konstatēti pārkāpumi, tad LZTP lems par disciplinārlietas ierosināšanu pret zvērinātu tiesu izpildītāju.
Šāds padomes solis saistīts ar plašsaziņas līdzekļos izskanējušo ziņu par zvērināta tiesu izpildītāja Sladza veiktajām darbībām nekustamajā īpašumā Uzvaras bulvārī 3a, Rīgā, kad viņš atteicās Latvijas Televīzijai skaidrot savus lēmumus, aiztaisot tās žurnālista priekšā durvis. Tāpat LZTP ar iesniegumiem ir vērsušās vairākas konkrētajā gadījumā iesaistītās personas, lūdzot izvērtēt zvērināta tiesu izpildītāja rīcību.
“Noteikti nav atbalstāma tiesu izpildītāja izvairīšanās no komunikācijas ar sabiedrību, jo, iespējams, tas būtu novērsis vairākas neskaidrības. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome vienmēr ir iestājusies par to, ka zvērinātam tiesu izpildītājam kā valsts amatpersonai, kurai valsts uzticējusi nolēmuma izpildes funkciju, ir jābūt pietiekami kompetentam, lai sabiedrībai saprotamā veidā izskaidrotu savu pieņemto lēmumu un veikto darbību pamatotību un likumību,” skaidroja Kruka.
…Info avots: http://www.la.lv/619536/
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome lems par zvērināta tiesu izpildītāja Andra Sladza rīcību
2015.gada 11.decembris.
Informāciju sagatavoja Iveta Kruka, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes (LZTP) priekšsēdētāja vietniece.
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome (LZTP) ir pieprasījusi zvērinātam tiesu izpildītājam Andrim Sladzam paskaidrojumus par viņa rīcību saistībā ar nekustamā īpašuma Uzvaras bulvārī 3a, Rīgā pārņemšanu jaunā īpašnieka valdījumā, informēja padomes priekšsēdētāja vietniece Iveta Kruka.
Pēc Krukas sacītā tiklīdz no Sladza tiks saņemti paskaidrojumi, LZTP atbilstoši normatīvajiem aktiem un tajos noteiktajai padomes kompetencei disciplināruzraudzības jomā izvērtēs zvērināta tiesu izpildītāja rīcību. Ja tiks konstatēti pārkāpumi, tad LZTP lems par disciplinārlietas ierosināšanu pret zvērinātu tiesu izpildītāju.
Jau vēstīts, ka pēdējā nedēļā medijos plaši izskanējusi ziņa par zvērināta tiesu izpildītāja Sladza veiktajām darbībām nekustamajā īpašumā Uzvaras bulvārī 3a, Rīgā. Tāpat LZTP ar iesniegumiem ir vērsušās vairākas konkrētajā gadījumā iesaistītās personas, lūdzot izvērtēt zvērināta tiesu izpildītāja rīcību.
“Noteikti nav atbalstāma tiesu izpildītāja izvairīšanās no komunikācijas ar sabiedrību, jo, iespējams, tas būtu novērsis vairākas neskaidrības. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome vienmēr ir iestājusies par to, ka zvērinātam tiesu izpildītājam kā valsts amatpersonai, kurai valsts uzticējusi nolēmuma izpildes funkciju, ir jābūt pietiekami kompetentam, lai sabiedrībai saprotamā veidā izskaidrotu savu pieņemto lēmumu un veikto darbību pamatotību un likumību,” skaidroja Kruka.
Kruka uzsvēra, ka vienlaikus komunikācijā ar sabiedrību zvērinātam tiesu izpildītājam ir būtiski arī ievērot likuma ierobežojumus, tai skaitā aizliegumu izpaust trešajām personām ziņas par sagatavotajiem aktiem un veiktajām amata darbībām, kā arī ziņas, kas iegūtas, veicot zvērināta tiesu izpildītāja profesionālo darbību.
“Sevišķi svarīga komunikācija ir gadījumos, kad pieņemtie lēmumi lielākai sabiedrības daļai pretrunīgi sniegtās informācijas dēļ var šķist netaisni, un tādi, kas aizskar iesaistīto pušu tiesības,” piebilda Kruka.
Tomēr jāņem vērā arī tas, ka atbilstoši Tiesu izpildītāju likumam zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums veikt amata darbības, lai izpildītu tiesas nolēmumus par ievešanu valdījumā. Tas ir viens no zvērināta tiesu izpildītāja amata pienākumiem, no kura bez pamatojuma viņam nav tiesību atteikties.
Turklāt Civilprocesa likums, kas regulē ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā, neparedz īpašu kārtību, kādā veicama ieguvēja ievešana nekustamā īpašuma valdījumā gadījumos, kad nekustamais īpašums ir izīrēts. Tomēr gan tiesu un tiesu izpildītāju praksē, gan juridiskajā literatūrā pastāv vienots viedoklis – ja personai ir spēkā esošs īres līgums, tad viņu nevar izlikt no izīrētajām telpām. Un, ja dzīvojamā māja vai dzīvoklis pāriet citas juridiskās vai fiziskās personas īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi. Līgumus var grozīt tikai likumā noteiktajā kārtībā
Papildu informācija:
Iveta Kruka
LZTP priekšsēdētāja vietniece
Tālrunis: 67205353, 29353951
E-pasts: iveta.kruka@lzti.lv
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/A840E491-9A52-42DA-8F25-9EBADC6FFB1A/
