“Vienotību” salīdzina ar bēgļu laivu Vidusjūrā un mēģina ārstēt ar pašiedvesmu

“Vienotību” salīdzina ar bēgļu laivu Vidusjūrā un mēģina ārstēt ar pašiedvesmu
Māris Antonevičs, 7.12.2015.
“Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs…” – šo Raiņa dzejas vārsmu 2002. gadā par savu vadmotīvu izvēlējās jaundibinātā partija “Jaunais laiks”. Tās politiskā mantiniece “Vienotība” šobrīd pievēršas citam Raiņa pantiņam: “Pastāvēs, kas pārvērtīsies…” Tas tika citēts sestdien notikušajā partijas kongresā, tomēr pat no runām nav īsti skaidrs, kādas pārvērtības tad īsti gaidāmas.
Pirms “Vienotības” kongresa tika baumots, ka tas varētu būt piemērota vieta un brīdis, lai valdības vadītāja Laimdota Straujuma varētu paziņot par savu atkāpšanos un “dotu vietu jaunajiem”. Kolēģi izplūstu pateicības vārdos, dāvinātu ziedus un veltītu nerimstošus aplausus… Taču L. Straujuma skaidri lika saprast, ka šādā “teātrī” neiesaistīsies. “Netīro veļu nemazgāsim,” pirms kongresa intervijā “LA” norādīja “Vienotības” ģenerālsekretārs Artis Kampars. Ja arī kāds bija plānojis “pārvērtības”, tad pagaidām tās nācās atlikt, aizpildot laiku ar diezgan teorētiskiem stāstiem par to, kādas spožas ekonomiskās pārvērtības Latviju varētu gaidīt, sasniedzot valsts simtgadi.
Straujuma sekos sirdsbalsij
Neskatoties uz bieži piesauktajiem partijas kašķiem, kongress Salaspils kultūras namā “Enerģētiķis” sākās ar ārišķīgiem draudzības apliecinājumiem. Vispirms, foto zibšņu pavadīta, zālē ienāca Straujuma un smaidot sasveicinājās ar pirmajās rindās sēdošajiem, neaizmirstot paspiest roku arī pašas atlaistajam satiksmes ministram Anrijam Matīsam. Pēc brīža ieradās arī partijas vadītāja Āboltiņa, kuras sveicieni bija vēl sirsnīgāki – arī Straujuma saņēma buču uz vaiga. Tālāk – abu amatpersonu uzrunas. Līdzīgā toņkārtā – kāds “Vienotībai” grib nodarīt ļaunu, bet neļausimies tam.
“”Vienotība” ir ierauta bezatbildības, baumu, nenovīdības un intrigu lavīnā. Jau labu laiku, sekojot virsrakstiem ziņu lentēs par “Vienotību”, rodas iespaids, ka organizācijas darba kārtībā ir vienīgi iekšēji strīdi, krēslu dalīšana un ar biedriem saistīti skandāli. Tāpēc šodien mēs nedrīkstam runāt puspatiesībās nedz par sevi, nedz mūsu organizāciju kopumā, jo tieši tāpat kā naids rada naidu, sīki meli rada lielus melus, kas iznīcina patiesību un ticību,” – tā ­
S. Āboltiņa. “Taču nemeklēsim vainīgos kādos ārējos spēkos vai konkurentos, vērtēsim paši sevi. (..) Neviens cits no malas nevar mūs ne šķelt, ne vienot, ja paši to nevēlamies. Viss ir tikai mūsu pašu rokās.” Viņas pēdējā laika kritiskā attieksme pret valdību un tās vadītāju neesot nekas īpašs. Vēl vairāk – tas esot partijas vadītājas pienākums: “Manas kritikas un priekšlikumu mērķis nav kādu nomelnot vai apvainot. Vēlos panākt no mūsu komandas mērķtiecīgu darbu, nevis runas vai darbības imitāciju.”
Laimdota Straujuma savu runu sāka ar tēlainu metaforu: “Naktī uz pirmdienu būs atkal vētra. Jāstāv stingri uz abām kājām, lai neaizpūš mūs visus jūrā!” Viņa zinot, ka daļa klausītāju gaidot skaļus paziņojumus. Turpinājumā premjere strauji mainīja intriģējošo tēlaino noskaņu un pārgāja pie ierēdnieciskā valodā ieturētas valdības paveikto darbu un iecerēto mērķu uzskaites. Runas nobeigumā viņa vēlreiz norādīja, ka spiedienam neļausies: “Kādreiz ir tā, ka mēs ne vienmēr zinām, kas ir tas pareizākais lēmums un pareizākais ceļš, pa kuru iet. Vienmēr ir kāda izvēle. Man personīgi svarīgākais tādos pārdomu mirkļos ir bijis ieklausīties sirdsbalsī. No malas kādam tas var šķist nepareizi, bet katru reizi tikai uz manas sirdsapziņas paliks tālākās manu lēmumu konsekvences.”
Partijas opozicionāri paklusē
“Vienotība” izceļas ar to, ka iekšējie opozicionāri, kas ikdienā savas kritiskās domas pauž presē un interneta sociālajos tīklos, kongresos parasti izvēlas paklusēt vai arī krietni mīkstina savus izteikumus. Jau ievadā no kāda runātāja izskanēja vēlējums – ja nav nekā pozitīva, ko teikt, tad labāk neteikt neko. Lielā mērā tas tika pildīts, ja neskaita Jura Vidiņa uzstāšanos pašā kongresa izskaņā.
Interesanti, ka daļa biedru debates nemaz nesagaidīja. Tā, piemēram, pēc pusdienlaika zālē vairs nebija manāmi Lolita Čigāne, Anrijs Matīss, Ilze Viņķele, Ina Druviete un citi. Nekas sakāms šoreiz nebija arī Eiroparlamenta deputātei San­drai Kalnietei, bet bijušais eirokomisārs Andris Piebalgs, kas ticis minēts kā iespējamais nākamais “Vienotības” līderis, uz kongresu vispār nebija ieradies.
Runas pārsvarā nomierinošas, pat miegainas. Eirokomisārs Valdis Dombrovskis atgādināja, ka “Vienotība” esot “vienīgā proeiropeiskā partija Latvijā”. Statistika liecinot, ka 65 procenti Latvijas iedzīvotāju jūtas piederīgi Eiropai, tātad “Vienotības” potenciāls jo­projām esot liels, sprieda ­
V. Dombrovskis. Gan viņš, gan vairāki citi runātāji ļoti piesardzīgi pieskārās t.s. bēgļu”jautājumam, kur Latvijai esot jāizrāda solidaritāte pārējām Eiropas Savienības valstīm. Tas esot nepopulārs lēmums, atzina V. Dombrovskis, taču atgādināja, ka arī eiro ieviešanai Latvijā savulaik nebija piekrišanas, taču pēc tam, kad tas noticis, iedzīvotāji esot diezgan apmierināti. Bet ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs bilda, ka “mēs akli nesekosim visām idejām, ko piedāvā Eiropas Savienība”. Šobrīd tas nozīmē, ka papildu bēgļus Latvija neuzņemšot, kamēr “citas valstis nepilda savus pienākumus”, piemēram, neaizsargā ES robežu. Arī E. Rinkēvičs pārliecināts: “Vājinot partiju, vājinām Eiropas ideju, tādu, kā mēs to vēlētos redzēt.”
Lai gan tieša kritika “Vienotības” konkurentiem šoreiz netika veltīta, zāle mazliet atdzīvojās, kad Saeimas deputāte Inese Lībiņa-Egnere sāka kritizēt tieslietu ministra Dzintara Rasnača darbību, piemēram, par vilcināšanos sakārtot maksātnespējas administratoru jautājumu. Viņa atgādināja, ka “Vienotība” nākusi ar tiesiskuma karogu, taču atdevusi Tieslietu ministriju koalīcijas partneriem, kuriem “nav ne šī karoga, ne ideālu”.
Vidiņam iesaka nākamreiz palikt mājās
Saeimas deputāts ārsts Hosams Abu Meri mēģināja uzstādīt diagnozi partijai un turpat uz vietas arī mēģināt ārstēt kaites ar pašiedvesmu. “Pajautājiet cilvēkiem uz ielas, ko “Vienotība” izdarījusi pēdējos gados? Es pateikšu, kādas ir atbildes – “Vienotība” visu laiku strīdas, un “Vienotība” grib Latvijā bēgļus. Un viss… Ne par algām, ne par nodokļiem… Manuprāt, “Vienotība” ir kā bēgļu laiva Vidusjūrā, un ir divi varianti – vai nu grimt, vai glābt sevi,” sacīja H. Abu Meri, aicinot visiem klātesošajiem piecelties un sadoties rokās. Šajā brīdī S. Āboltiņa pameta savu kongresa vadītājas vietu uz skatuves un nokāpa zālē, lai sadotos rokās ar L. Straujumu. “Šveiks arī mēģināja sadraudzināt kaķi ar kanārijputniņu,” šo žestu asprātīgi novērtēja kāds interneta sociālā tīkla “Twitter” lietotājs.
Savukārt Jura Vidiņa mēģinājums kritiski paskatīties uz partiju izpelnījās kongresa delegātu sašutumu, ūjināšanu un neapmierinātu plaukšķināšanu. Vidiņš atzina, ka viņš šajā dienā jūtoties par 30 gadiem jaunāks, jo kongress esot ieturēts labākajās Brežņeva laiku tradīcijās un ļoti pietrūkstot kritikas. J. Vidiņš: “Lai man piedod Straujumas kundze, bet es uzskatu, ka jūs neesat piemērota, ko apliecina arī Āboltiņas kritika valdībai, aizmirstot piemetināt, ka pie šīs stagnācijas vainīga arī partijas valde un priekšsēdētāja. Tagad “Āboltiņa esot gatava uzņemties valdības vadīšanu. Bet, Āboltiņas kundze, vilciens ir aizgājis! (..) Vienotība ir skaists vārds, ja to piepilda ar saturu. Bet vai mēs varam būt vienoti ar personām, kuras iekļuvušas Saeimā ar balsu pirkšanu vai citām mahinācijām? Vai varam būt vienoti ar valsts drošības apdraudētājiem, “Gazprom” lobētājiem, termiņuzturēšanās atļauju saņemšanas sludinātājiem?” Tālāk partijas biedri J. Vidiņam vairs neļāva runāt, ar trokšņiem liekot saprast, ka kultūras namā “Enerģētiķis” viņam šajā dienā nekādu atsaucību nesagaidīt. Kāda no nākamajām runātājām ieteica Vidiņam nerunāt šīs lietas, kas interesē tikai žurnālistus, bet ne partijas biedrus. Labāk nākamreiz palikt mājās un runāt ar saviem tuviniekiem. Arī partijas priekšsēdētāja ieteica Vidiņam izdomāt kādu jaunu tēmu, jo viss, ko viņš saka, esot jau vairākkārt dzirdēts.
…Info avots: http://www.la.lv/vienotibas-terapija/