«Aizliegtais paņēmiens»: Kredīti par savrupnamiem sasniedz pat 5 miljonus eiro; daļai īpašnieku nav oficiālu ienākumu
LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”; 7.12.2015
Lai gan Latvija ierindojas starp nabadzīgākajām valstīm Eiropas Savienībā, vienas sabiedrības daļas dzīvesveids par to neliecina – Pierīgas novadus grezno liels skaits krāšņu savrupnamu, par kuriem bankās saņemtie hipotekārie kredīti sasniedz pat piecus miljonus eiro. Tomēr Latvijas Televīzijas raidījums “Aizliegtais paņēmiens” operācijā “Jaukās savrupmājas” pārliecinājās, ka tikai dažiem no lepno māju īpašniekiem ir pietiekami ienākumi, lai tās uzturētu un atmaksātu aizdevumu. Turpretī piektdaļai pārbaudīto namu īpašnieku nav vispār nekādu oficiāli deklarētu ienākumu.
Lai noskaidrotu, vai Pierīgas lepno savrupnamu saimnieku potenciālie izdevumi par šo māju uzturēšanu atbilst viņu ienākumiem, “Aizliegtā paņēmiena” komanda nejaušības kārtā izvēlējās 100 savrupmājas gan Jūrmalā, gan atsevišķos Pierīgas novados – Babītē, Ķekavā, Mārupē, Garkalnes novada Langstiņos, kā arī Rīgas teritorijā ietilpstošajā Mežaparkā un Berģos. Iepazīstoties ar publiski pieejamo informāciju Zemesgrāmatā, raidījuma komanda atklāja, ka daļa grezno Jūrmalas māju pieder ārzemniekiem, bet vēl daudzi nami reģistrēti kā uzņēmumu īpašums.
Latvijas privātīpašnieku izpētei talkā tika ņemts gan “Google.com” meklētājs, gan arī “Lursoft” datu bāze, kurā var noskaidrot, vai māju saimniekiem pieder kādas kompānijas. Šajā datu bāzē var redzēt arī to, cik lielus nodokļus firmas maksājušas valstij.
Lai gan Latvijā varētu likties dīvaini, kā tas ir – skatīties citu privātpersonu makos, tomēr, piemēram, Zviedrijā ir izveidota publiska datu bāze, kurā ikviens var redzēt, cik daudz katrs kā privātpersona samaksā nodokļos. Tādējādi, ja kādam šķiet, ka kaimiņš kaut ko nošmauc, profilakses nolūkos var arī piezvanīt uz nodokļu inspekciju.
Pieņemot, ka ikdienas vajadzībām, ģimenes un mājas uzturēšanai un hipotekārā kredīta nomaksai lepno namu īpašniekiem nepieciešami mēneša ienākumi vismaz 3000 eiro apmērā, raidījuma komanda mēģināja sazināties un aprunāties ar 20 namu saimniekiem, kas, kā izrādījās, lielākoties bija sievietes.
Atsevišķu māju hipotekāro kredītu summas svārstījās no 250 tūkstošiem eiro līdz 600 tūkstošiem eiro. Kādam uzņēmējam kredīts par māju sasniedza pat piecus miljonus eiro. Šim kungam piederošie uzņēmumi un nodokļos valstij nomaksātā naudas summa ļāva secināt, ka viņš grezno namu, visticamāk, var atļauties, bet neizpratni raisīja tas, kā ar 300 000 eiro lielo kredītu tiek galā bērnudārzā strādājoša sieviete.
Latvijā labi dzīvo tie, kas strādā ārzemēs
Dažas satiktās namu īpašnieces skaidroja, ka par izdevumiem nama uzturēšanai un hipotekārajam kredītam rūpējas dzīvesbiedrs.
“Es esmu nestrādājoša, man ir trīs bērni, bet mans vīrs ir biznesmenis. Viņam ir liela firma „Ossov”,” atbildēja Jeļena Siņicina no Babītes.
“Latvijā labi dzīvo tikai tie, kas ārzemēs strādā. Mans vīrs ir jūrnieks ārzemēs,” paskaidroja Lana Nikolajeva no Ķekavas novada, piebilstot, ka vīra darbs neesot saistīts ar Latviju, tādēļ arī visus nodokļus viņš maksā ārzemēs.
Savukārt viens no Jūrmalas privātmāju īpašniekiem Ilmārs Taraškēvičs, raucot degunu par valsts nodokļu politiku, atzina, ka ar godīgumu cauri netikt – ne padomju gados, ne tagad.
“Es esmu komunists, mums komunisma laikos visu laiku mācīja, ka valsts tevi piečakarēs tā vai tā, bet tagad pie varas tie paši, kas bija. Viņi nodarbojās ar tieši to pašu. (..) Es pretī,” skaidroja Taraškēvičs.
Pensionētais kungs televīzijas kameru priekšā negribēja dalīties veiksmīga biznesa noslēpumos, taču pastastīja, ka pēc izglītības esot inženieris. Padomju gados strādājis trijos darbos, pēc tam – audzējis rozes. Tad ticis pie mājas Langstiņos, to pārdevis, sievai sagādājis biznesu skaistumkoošanas jomā, un pēc tam dāvinājuma veidā abi dabūjuši māju Jūrmalā.
Bet vairāki namu saimnieki nebija tik pretimnākoši un izrādīja neizpratni par žurnālistu interesi.
“Es esmu ļoti bēdīga par šādu interesi un jautājumu. (..) Es esmu pašnodarbināta persona, es pelnu un dzīvoju, kā es gribu, un maksāju lielus nodokļus,” neizpratnē par žurnālistu interesi bija zvērināta advokāte Zane Eglīte.
Turpretī IT jomā strādājošā mārupiete Inga Zariņa žurnālistiem atgādināja, ka to, vai cilvēks spējīgs pildīt saistības, uzņemoties kredītsaistības, izvērtē banka. Tātad, ja kredīts piešķirts – finansiālais stāvoklis ļauj uzturēt īpašumu.
Piektdaļai pārbaudīto māju īpašnieku nav oficiālu ienākumu
Kopumā ar lūgumu iedziļināties oficiāli uzrādītājos ienākumos un pārliecināties, vai grezno namu īpašniekiem maz ir legāli ienākumi, par kuriem māju uzturēt, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) tika nodota informācija par 21 savrupmāju. Atšķirībā no raidījuma komandas, VID pieejama informācija arī par namu īpašnieku dzīvesbiedru ienākumiem, protams, ja vien savienība ir oficiāli noslēgta. Tāpat pastāv iespēja, ka īpašniekiem ir arī kādi citi oficiāli regulāri ienākumi, kuri nav atrodami publiskajās datu bāzēs. Jāpiebilst, ka VID sniegtā informācija dod iespēju publicēt tikai kopējā pārskata datus, nevis par katru īpāšumu atsevišķi.
No pārbaudītajiem 21 savrupnama īpašniekiem divu īpašumu saimnieku vai ar to saistīto personu ienākumus VID neredzēja, jo viņi ir Latvijas nerezidenti un pieteikušies nodokļus maksāt citur. Viens īpašuma saimnieks datu apokopošanas laikā bija miris.
Trīs un vairāk tūkstoši eiro kā regulāri ienākumi reģistrēti tikai divu īpašumu saimniekiem. Savukārt četru īpašumu saimniekiem vai ar viņiem saistītām personām oficiāli deklarētu ienākumu nav vispār. Tātad atliek tikai minēt, kur viņi ņem naudu, lai uzturētu sevi un māju.
Visos pārējos 12 gadījumos māju īpašniekiem vai ar viņu saistītām personām regulāri ienākumi ir, bet tie uz visiem kopā nesasniedz 3000 eiro mēnesī.
Iespējams, ja nav liels kredīta maksājums un cilvēki ir taupīgi, tad iztikt ar summu līdz 3000 eiro mēnesī vēl var. Taču, ja kredīts, kā tas bija vairākām personām, sniedzas pāri 300 tūkstošiem, tad kaut kā vairs nesanāk, kas liek domāt, ka māju saimniekiem un apdzīvotājiem ir citi ienākuma avoti, ko VID neredz un par kuriem nodokļi netiek maksāti.
VID pārstāvji gan piebilda, ka vairākiem māju saimniekiem ir deklarēti naudas uzkrājumi. Tādejādi, iespējams, regulāro ienākumu caurumi tiek segti ar uzkrājumu deldēšanu. Tiesa, VID rīcībā esošā informācija ir dati, deklarēti 2011. un 2012.gada mijā un, iespējams, vairs nav patiesi. Jaunāki dati par uzkrājumiem VID nav pieejami, jo bankas šajā informācijā par klientiem nedalās.
…Info avots: http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/aizliegtais-panemiens-krediti-par-savrupnamiem-sasniedz-pat-5-miljonus-eiro-dalai-ipasnieku-nav-oficialu-ienakumu.a158345/?utm_source=facebook&utm_campaign=news&utm_medium=admin
