Plāno palielināt premjera, ministru, Saeimas frakciju un komisiju vadītāju algas
Rīga, 27.nov., LETA. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piektdien vienojās nākamgad palielināt Ministru prezidenta, ministru, parlamentāro sekretāru, Saeimas frakciju un komisiju vadītāju algas.
Kā komisijas sēdē skaidroja komisijas deputāts Kārlis Šadurskis (V), nākamgad premjera algu paredzēts pielīdzināt Saeimas priekšsēdētāja algai, ministru – Saeimas priekšsēdētāja vietnieku darba samaksai, bet parlamenta komisiju un frakciju vadītāju – parlamenta sekretāra biedra atalgojumam.
Pašlaik deputātiem, kuri ieņem dažādus amatus Saeimā, izmaksā arī mēnešalgas daļu par attiecīgo amatu pildīšanu un to nosaka, mēneša vidējās darba samaksas apmēram piemērojot dažādus koeficientus. Saeimas komisijas priekšsēdētājam un frakciju vadītājiem šis koeficients ir 0,43, bet komisija atbalstīja priekšlikumu palielināt šo koeficientu līdz 1,39.
Savukārt Ministru kabineta locekļiem un parlamentārajiem sekretāriem mēnešalgu nosaka, mēneša vidējās darba samaksas apmēram piemērojot šādus koeficientus: premjeram – 4,05, ministram – 3,648, parlamentārajam sekretāram – 2,837. Savukārt komisijas atbalstītais priekšlikums paredz premjeram šo koeficientu noteikt 4,93, ministram – 4,68, bet parlamentārajam sekretāram – 3,63.
Šādas izmaiņas paredz komisijas akceptētais priekšlikums grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.
Šis likumprojekts saistīts ar nākamā gada valsts budžetu, un Saeima to galīgajā lasījumā vērtēs pirmdien, 30.novembrī.
….Info avots: http://www.leta.lv/home/important/9FCC20D1-0A63-4280-A3D2-0FE3347E085C/
Skolotāji streiko. Vai būs rezultāti?
2015.gada 27.novembris.
Informāciju sagatavoja Ilona Bērziņa, portāla “www.reiderisms.com” galvenā redaktore.
Šodien visā Latvijā notiek skolotāju brīdinājuma streiks. Pedagogi atrodas savās darba vietās, taču nestrādā. Brīdinājuma streiks notiek 912 izglītības iestādes, un, saskaņā ar Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) informāciju, tajā piedalās 24 546 dalībnieku. LIZDA valdībai izvirzījusi divas prasības – novirzīt rezervētos deviņus miljonus eiro jau esošo noteikumu pilnveidei, lai uzlabotu darba samaksas nosacījumus visiem nozarē strādājošajiem, īpaši pirmsskolas iestāžu un mazo skolu personālam, kā arī nepieciešamību pilnveidot pedagogu darba samaksas jauno modeli, ņemot vērā LIZDA priekšlikumus. Tāpat arodbiedrība prasa nodrošināt finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei. Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir organizējusi jau vairākas vērienīgas protesta akcijas, un vairākas no tām sasniedza mērķi. Reiderisms.com apkopojis iepriekšējo akciju rezultātus, un skaidro, kur un kāpēc izkūpēja pedagogu savulaik panāktais algu pielikums.
Tiesības uz streiku Latvijā garantē Satversmes 108.pants, 1998.gadā pieņemtais Streiku likums, kā arī Eiropas Sociālās hartas 6.pants. Streiks ir darbinieku protesta akcija pret darba devēju par labākiem darba apstākļiem un nodarbinātības nosacījumiem, jo īpaši par darba samaksas paaugstināšanu nozarē strādājošajiem. Latvijas Streiku likums nosaka, ka streiks ir likumīgs kolektīvā interešu strīda risināšanas veids, kas izpaužas tādējādi, ka uzņēmuma, nozares darbinieki vai darbinieku grupa brīvprātīgi pilnībā vai daļēji pārtrauc darbu nolūkā panākt prasību izpildi.
Šodien notiekošais izglītības darbinieku streiks ne tuvu nav pirmā pedagogu protesta akcija atjaunotās Latvijas vēsturē. Plašākais streiks notika 1994. gadā. Toreiz izglītības darbinieki streikoja piecas dienas, un pirmajā dienā streikā piedalījās 73% skolu. Šīs akcijas laikā pedagogi panāca algu paaugstinājumu par 16%. Tomēr tikai piecus gadus vēlāk notika nākamais streiks – 1999. gada 16. novembrī protesta streiku atbalstīja visas nozares arodbiedrības dalīborganizācijas, un protesta akcijās piedalījās gandrīz 53 tūkstoši darbinieku no 1550 izglītības iestādēm. Tā kā valdība atteicās noslēgt vienošanos par LIZDA prasību apmierināšanu, 1.decembrī notika izglītības darbinieku streiks, kurā piedalījās ap 48 tūkstošiem darbinieku no 1534 izglītības iestādēm. Streikojošie prasīja pietuvināt algas divām minimālajām mēnešalgām. Toreiz tika panākta pedagoģisko darbinieku darba algas paaugstināšana, bet izglītības ministrei Silvai Goldei nācās atkāpties.
Nākamās LIZDA rīkotās protesta akcijas, kuru mērķis bija pedagogu darba algu paaugstināšana, bija 2005. gada rudenī. Pie Ministru Kabineta un Saeimas notika piketi, kuru rezultātā pedagogi no 2006. gada 1.septembra panāca algu celšanu par 50 latiem. Tomēr 2007. gadā skolotāji atkal pulcējās protesta akcijā, lai prasītu lielāku finansējumu darba samaksas paaugstināšanai. Rezultātā pedagogu darba samaksu par likmi atkal paaugstināja par 50 latiem, un skolotāju vidējā darba algas likme sasniedza 344 latus vai nedaudz vairāk kā 489 eiro.
2006. gadā Izglītības un zinātnes ministrija informatīvajā ziņojumā “Par pedagogu darba samaksas sistēmas pilnveidi paziņoja, ka pedagogu darba samaksas pakāpeniskai paaugstināšanai jākļūst par vienu no pamatnosacījumiem jauno pedagogu ienākšanai izglītības sistēmā, un izvirzīja mērķi ieviest pedagogiem 40 stundu darba nedēļu, kā arī izstrādāja pedagogu darba samaksas paaugstināšanas programmu 2006.-2010.gadam. Tomēr ar labo nodomu īstenošanu valstij neveicās, un 2008. gada septembrī piketos pie Saeimas pedagogiem nācās prasīt šīs programmas īstenošanu ne tikai uz papīra, bet arī realitātē. Godmaņa valdība skolotājiem apsolīja 70 latu vai 100 eiro piemaksu par likmi, tomēr solītā paaugstinājuma vietā 2009.gada budžeta grozījumos tika iestrādāts pedagogu darba samaksas samazinājumu par vairāk nekā 40%. LIZDA toreiz pieprasīja izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes demisiju, taču ministre no amata neatkāpās. LIZDA draudēja ar ilglaicīgu streiku, tomēr tas nenotika. Ar streiku LIZDA draudēja arī 2013. gadā, tomēr arodbiedrībai izdevās vienoties ar valdību par pedagogu atalgojuma palielināšanas pamatprincipiem. Gadu vēlāk – 2014. gada 12.maijā skolotāji atkal pulcējās protesta mītiņam pret zemajām algām nozarē strādājošajiem. Vairāk kā 7000 skolotāju no visas Latvijas organizētā gājienā devās uz Doma laukumu, kur viņus uzrunāja arī ministru prezidente. Premjerministre skaidroja, ka labi izprot situāciju, bet neparedz lielu finansējuma pieaugumu tuvākajos gados. Straujumas kundzes teiktais skolotājus neapmierināja, skaļi svilpjot, viņi solīja streikot. Toreizējā izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete solīja, ka ministrija līdz 2014. gada 31.maijam izstrādās vairākus kompleksus priekšlikumus konkurētspējīgam pedagogu atalgojumam, sistēmas sakārtošanai un sociālajām garantijām. Kā redzams, ministrijas veikums skolotājus neapmierina, un šodien – streika dienā, Izglītības un zinātnes ministrijas un LIZDA pozīcijas joprojām ir pretējas. LIZDA uzskata, ka ministrijas piedāvātā sistēmas reforma ir nekvalitatīva, un 7.decembrī gaidīs jaunus IZM piedāvājumus, bet 9.decembrī lems par tālāko rīcību. Savukārt izglītības ministre Mārīte Seile nedomā, ka pedagogu algu reformas piedāvājums būtu nekvalitatīvs. Tas esot vērsts uz attīstību un pedagogu vienlīdzības vairošanu. Pēc ministres teiktā, IZM esot papildus prasījusi 6 miljonus eiro augstākajai izglītībai un 3,6 miljonus eiro zinātnei, taču valdība šo naudu neesot atradusi. Tiesa, vēl pastāvot iespēja, ka Saeima piekoriģēs budžetu pedagogiem vēlamajā virzienā.
….Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/39751653-AAC5-427E-83EF-548FCEB1DD62/
